Kad S. sāka vakaros nākt mājās iereibis, viņa sieva, protams, dusmojās, jo biežāk viņš dzēra un jo vairāk piedzērās, jo asāka bija sievas reakcija. Biežie konflikti izraisīja atsalumu pret vīru, bet viņš turpretī jo bieži pieprasīja tuvību — alkohols viņa seksuālās vēlmes stimulēja. Taču drīz vien sāka izpausties alkohola negatīvā ietekme – seksuālā potence vājinājās. Laulāto seksuālā harmonija izjuka. Sieva saprata, kas tam par iemeslu, bet vīrs nespēja orientēties notiekošajā. Sievas atsalums izraisīja vīrā šaubas – uzmācās epizodiski, reibuma stāvoklī, bet vēlāk tas uzradās arvien biežāk un kļuva par pārliecību. Turklāt dzērumā S. pats nereti izjuta vēlēšanos sievu piekrāpt, un, kaut gan nemēģināja to realizēt, sāka tādas domas piedēvēt arī sievai. Potences vājināšanās lika baidīties, ka sieva sāks meklēt seksuālu apmierinājumu citur. Kā jau visiem dzērājiem, ar laiku S. raksturs mainījās – sašaurinājās interešu loks, attīstījās despotisms, egoisms, neiecietība, agresivitāte. Raksturīgs šāds fakts: doma par sievas neuzticību S. ne tikai uztrauca un apvainoja, bet sagādāja arī zināmu apmierinājumu – apvainojums neuzticībā it kā reabilitēja viņu pašu, nomierināja sirdsapziņu, kompromitēja sievu – galveno apsūdzētāju, — kas pastāvīgi viņam kaut ko pārmeta, neļāva iedzert. Un vēlāk viņš apsūdzēja sievu ne tikai neuzticībā, bet arī vislielākajā izvirtībā un netiklībā. Un ar laiku paša izgudrotā ragneša loma viņam lieti noderēja aizbildinājumam, ka viņš, lūk, dzerot «aiz bēdām».

Šim stāstam vēl beigu nav, taču viegli tās paredzēt trīs iespējamos variantos.

Laimīgais variants – dzeršanas atmešana ārstējoties, un normālu attiecību atjaunošanās ģimenē; ģimenes izjukšana un šķiršanās – visticamākais iznākums; pilnīga degradācija, psihiska saslimšana, noziegums — sliktākajā gadījumā.

Minētais gadījums ir tipisks piemērs tam, kā laulāto attiecības posta alkohols, tā dēvētais zaļais pūķis. Greizsirdību par «zaļacaino briesmoni» iedēvējis Šekspīrs, ieliekot šo apzīmējumu Jāgo mutē. Vai krāsu simbolikas sakritība būtu nejaušība? Vai varbūt dzeršanas netikumam ir tiešs sakars ar greizsirdības attīstību?

Zinātnieki konstatējuši, ka alkohols pamodina greizsirdību un pastiprina to ne tikai žūpām, bet arī «mēreniem» dzērājiem, kas regulāri mēdz iemest pa glāzītei, tā teikt, «ēstgribas uzlabošanai».

Sākumā greizsirdības murgi rodas epizodiski, tikai reibumā vai paģirās. Dzērāja rupjība, nesavaldība, piekasīgums savukārt veicina laulāto atsvešināšanos, it īpaši seksuālajā jomā. Drīz vien alkoholiķis arī skaidrā prātā nomokās ar uzmācīgām domām par sievas neuzticību, iestājas tā dēvētais ideju pārvērtēšanas stāvoklis, ko pavada liels emocionālais sasprindzinājums. Šajā periodā pacientiem novēro disforisko afektu (nomākts garastāvoklis, kas saistīts ar īgnumu, ļaunumu), un, aizdomām pastiprinoties, viņi nereti gluži vai spīdzina savas sievas ar visvisādiem jautājumiem par iedomātā laulības pārkāpšanas akta detaļām, neuzticības iemesliem, neatlaidīgi pieprasot «atzīties grēkā» un apsolot piedošanu. Turpmāk izveidojas nesatricināma un noturīga pārliecība par sievas neuzticību, kas nav saistīta ne ar kādiem reāliem notikumiem, tas ir, rodas murgi. Šim murgu stāvoklim raksturīga arvien sarežģītāka «pārbaužu» izstrādāšana, «zaļacainais briesmonis» palīdz slimajam precīzi noskaidrot, kurš ir sievas «mīļākais». Nereti viņš griežas pie sabiedriskajām organizācijām, pieprasot «izbeigt netiklību» un «saglabāt ģimeni». Vēlāk psihoze saasinās: vieni apgalvo, ka sievas viņus krāpj jau daudzus gadus un bērni ģimenē ir sievas daudzo mīļāko pēcteči, citos gadījumos pievienojas cita rakstura murgi – par materiālo zaudējumu, ko sieva sagādājot ģimenei, uzturot mīļāko, par noindēšanas draudiem un tamlīdzīgi. Šādos apstākļos iespējama vardarbība, un alkohols ne tikai pastiprina psihozes simptomus, bet palielina arī agresīvas vardarbības iespēju attiecībā pret sievu. Samērā nelielai alkoholiķu grupai šis murgu stāvoklis attīstās ārēji nemanāmi un atklājas tikai tad, kad slimais «pēkšņi» izdara iepriekš sagatavotu slepkavību.

Divi piemēri.

Slimnieks M., 46 gadus vecs, vidējā izglītība. Alkohola dzērienus regulāri lieto jau 10 gadu, pēdējā laikā dzēris sevišķi daudz, gandrīz ik dienu. Drīz sevišķi daudz, gandrīz ik dienu. Drīz vien pēc apprecēšanās sācis apvainot sievu neuzticībā tad, kad bija dzēris. Pēc pāris gadiem arī skaidrā prātā bijis greizsirdīgs uz savu svaini, citiem jaunākiem vīriešiem, sācis sievu sist, bojāt viņas drēbes. Pārnācis no darba, apgalvojis, ka dzīvoklī ož pēc «svešas tabakas», spriedis sievu ēst no viņa šķīvja, jo baidījies no noindēšanas. Nonācis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, uztraukts klāstīja savas aizdomas, apgalvoja, ka sievai esot stājusies seksuālos kontaktos ar jebkuru vīrieti pat viņa klātbūtnē, un bija pārliecināts, ka sieva centusies viņu noindēt, jo reiz pēc glāzītes pusdienu laikā viņš esot sācis vemt.

Slimnieks S., 42 gadus vecs, pēc profesijas šoferis, lietojis alkoholu 15 gadus, divreiz precējies. Sitis savu pirmo sievu un viņas māti, sieva no viņa aizgājusi. Sitis arī otro sievu, apvainojis viņu neuzticībā, baidījies no noindēšanas, daudz spriedelējis par vispārējo izvirtību, kas it kā valdot visapkārt. 1983. gadā ar nazi sadūra sievu un viņas māti, abas no gūtajiem ievainojumiem nomira. Ekspertīzes laikā S. bija bezrūpīgs, nenožēloja notikušo, neraizējās par nākotni, atļāvās ciniskus izteicienus sieviešu klātbūtnē, apgalvoja, ka sieva viņu krāpusi «ik uz soļa» ar katru, kas pagadījies ceļā, un ka «klientus» viņai piegādājusi māte, iesaistot izvirtībā arī mazgadīgās meitenes no apkārtējām mājām. Bija pārliecināts, ka sieva un sievas māte gribējušas viņu noindēt (agrāk tika nesis ēdienu uz analīzēm).

Aprakstot šos gadījumus, gribu uzsvērt, ka greizsirdība ir viens no visbiežāk sastopamiem pret personību pastrādāto noziegumu motīviem. Par nozieguma objektu var kļūt ne tikai sieva, bet arī nejaušs cilvēks. Jebkurā dzēruma pakāpē indivīds ir pieskaitāms, tātad atbildīgs par to, ko viņš dara.

Kā cīnīties pret «zaļacaino briesmoni», kā to uzvarēt?

Atbilde ir vienkārša: jāizvairās no tikšanās ar «zaļo pūķi». Bet, ja esat ar to saticies, tad nepadodieties tam, bet cīnieties pret to. Šajā cīņā drošs sabiedrotais ikvienam ir ārsts.

L. M A R Ķ E,
medicīnas zinātņu kandidāte