Komercdārziem piemērotas šķirnes vēl nav savairotas pietiekamā apjomā. Smiltsērkšķu stādījumu ierīkošana ir dārga: tagad tā var sasniegt jau pāri 1 eiro, bet uz hektāru jāizstāda 2000 stādiņu. Lai velti nezaudētu laiku un izvairītos no iespējamām neveiksmēm un finansiāla riska, piedāvāju sekojošo.

Pirms liela stādījuma ierīkošanas ir lietderīgi pārliecināties par augsnes piemērotību šai kultūrai. Augsnes analīžu dati ne vienmēr to objektīvi atspoguļo. Tādēļ iesaku iegādāties piejūras ekotipa (nevis Altaja vai citas izcelsmes) šķirņu stādus un eksperimenta veida iestādīt tos vietā, kur paredzēts ierīkot plantāciju. Stādu kopšanai jābūt atbilstošai iespējām turpmāk apstrādāt visu plantāciju (nevis īpašai, labākai), t. i., jāaprobežojas ar regulāru zāles applaušanu ap krūmiņiem, atstājot zāli turpat satrūdēšanai. No mēslošanas un laistīšanas iesaku atteikties, jo šo pasākumu rezultātā ogu pašizmaksas pieaugums krietni pārsniegs peļņas pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, audzēšanas vietai jābūt maksimāli atbilstošai kultūras prasībām.

Vispiemērotākās ir labi drenētas mālsmilts augsnes ar reakciju pH 6 – 7. Trūdvielu un kālija saturam jābūt vidējam. Trūdvielām bagātās augsnēs smiltsērkšķi mēdz pastiprināti slimot ar augsnes sēnīšu slimībām, kā arī pārlieku sparīgi aug, taču dod zemas ražas.

Noteicošais barības makroelements ir fosfors. Tā saturam jābūt ne mazākam par 20 mg uz 100 gramiem augsnes. Gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par 60 cm. Audzēšanai nepiemērotas ir stipri podzolētas, purvainas un nepilnīgi izveidotas augsnes, kā arī smilts vai māls. Ierīkojot dārzu, nevajadzētu vadīties no pieņēmuma, ka smiltsērkšķis atbilstoši nosaukumam mīl smilti. Tas tiešām dabiskās augtenēs ir sastopams smilšainās vai grantainās vietās, bet šeit ir jāņem vērā divi faktori. Pirmkārt, šīs vietas bieži ir ūdenstilpņu tiešā tuvumā. Otrkārt, smiltsērkšķi tur aug nevis tāpēc, ka tiem tur patīk augt, bet gan tāpēc, ka seklās sakņu sistēmas un gaisa slāpekli fiksējošo gumiņbaktēriju dēļ tur tie ir spējīgi konkurēt ar citiem augiem. Fosilo putekšņu analīzes liecina par to, ka, ledājam atkāpjoties, smiltsērkšķi bijuši sastopami arī iekšzemē.

Stādot augstražīgu šķirņu smiltsērkšķus smiltī, ir jārēķinās ar biežu laistīšanu un mēslošanu, kas ne vienmēr atmaksāsies. Pagājušā gada sausajā vasarā Kurzemes jūrmalas smiltī ierīkotie stādījumi, kas netika laistīti, masveidā nokalta.

#14 — Ievietojiet savu reklāmu

Izvēlētai vietai jābūt atklātai un vējainai, jo smiltsērkšķis ir izteikts sausmīlis un vējapputes augs. No iespējamas apsaldēšanas var nebaidīties, jo salizturības ziņā smiltsērkšķim nav līdzīgu augļaugu. Savvaļas dzīvnieku nodarītos bojājumus līdz šim neesmu novērojis. Dažkārt zaķi “iecērt” zobus mizā, bet nepieņemamās garšas dēļ neturpina stumbru “apstrādāt”. Kā jau minēts, smiltsērkšķi jāsargā no zirgiem.

Lai pārliecinātos, kā veicas smiltsērkšķu audzēšanā, pietiek iestādīt 20 – 30 stādus. Noteicošais kritērijs būs stādu ikgadējais garuma pieaugums, jo krūmi sāk ražot tikai 3. — 4. gadā pēc stādīšanas. Kārtējā gada dzinumiem vajadzētu būt vidēji 30 cm gariem. Vīrišķo un sievišķo stādu attiecībai šajā gadījumā nebūtu izšķirošas nozīmes. Ja ir vēlēšanās eksperimentējot “nošaut divus zaķus” un iegūt arī ogas, tad jāatceras, ka plantācijā jāstāda viens vīrišķais augs uz astoņiem sievišķajiem; kā arī tas, ka vīrišķajam augam jābūt ne tālāk kā 15 m no sievišķo augu grupas maijā valdošo vēju virzienā.

A. Brūvelis