Pirms simt gadiem poļu ārsts Ludviks Zamenhofs laida klajā nelielu grāmatu par viņa izveidoto starptautisko valodu — vienkāršu un viegli apgūstamu. Grāmatas autors parakstījās ar pseidonīmu “Doktors Esperanto”, kas tulkojumā nozīmē “cerošais”. Simti citu mākslīgu starptautisko valodu projektu tā arī palikuši tikai projekti. Bet esperanto dzīvo un iekaro sev aizvien jaunus piekritējus. Sakarā ar esperanto simtgadi Varšavā notika esperantistu Vispasaules kongress, kurā piedalījās 6 tūkstoši cilvēku no vairāk nekā septiņdesmit valstīm. Kongresā runāja tikai esperanto valodā. Dalībnieki izteica pārliecību, ka agrāk vai vēlāk šo valodu — blakus dzimtajai valodai — lietos visi mūsu planētas iedzīvotāji.

Par kongresa norisi sīkāk ziņo laikraksts “Moskovskije novostji”.

Vispasaules esperantistu asociācijas prezidents doktors H. Tonkins teica: “Kā starptautiskās sazināšanās līdzeklis vispiemērotākā ir neitrāla, vienkārša, universāla valoda, kas nedod nevienam nekādas priekšrocības, nekļūst — gribot vai negribot — citas kultūras novadītāja, nenostāda citas valodas savā pakļautībā. Šīm prasībām atbilst esperanto. Trīsdesmit gadu laikā esmu vērojis, kā šī valoda izplatās pasaulē. Tagad daudzās valstīs radusies jauniešu esperantistu kustība, izveidoti šīs valodas pētniecības institūti, pastāv katedras augstākajās mācību iestādēs.”

Krievijas esperantistu asociācijas prezidents filoloģijas zinātņu doktors M. Isajevs pastāstīja: “Mūsu delegācijā bija aptuveni simt cilvēku. Pavisam Krievijā ir gandrīz desmit tūkstoši aktīvu esperantistu, kas apvienojušies desmit klubos. Taču cilvēku, kas apguvuši esperanto valodu, ir desmitiem tūkstošu. Es kategoriski nepiekrītu tiem, kuri uzskata, ka esperanto ir nedzīva valoda un tāpēc neattīstīsies. Esperanto ir ļoti loģiska, precīza un turklāt neitrāla valoda. Tā spēj līdz sīkākajām niansēm atveidot oriģinālvalodā izteiktās domas un jūtas. Ne velti VFR, kur izveido tulkošanas mašīnu sistēmas, esperanto valodai ierādīta īpaša vieta. Bet Starptautiskā kibernētiķu asociācija esperanto lieto savā darbā. Šobrīd pasaulē esperanto valodu izmanto savā praktiskajā darbībā vairāk nekā desmit miljoni cilvēku. Diemžēl mūsu daudznāciju valstī esperanto pēdējos gados tika nobīdīta malā. Esperanto valodā tiek izdots maz literatūras. Daudzās pilsētās grūti sameklēt mācību grāmatas. Man bieži jautā, cik ilgā laikā var apgūt esperanto. Ļevs Tolstojs to iemācījies divās stundās. No savas pieredzes varu teikt: ja šās valodas apguvei katru dienu veltīsiet pusstundu laika, tad pēc diviem mēnešiem jau varēsiet gaidīt labus rezultātus.”