Visas pasaules zinātnieki nodarbojas ar audzēju izcelsmes, atklāšanas un slimnieku ārstēšanas jautājumiem. Audzēju savlaicīga atklāšana un slimnieku ārstēšana ir svarīgs sociāls uzdevums. Mūsu zemē radīta valsts sistēma cīņai ar vēzi, kuru ārzemju onkologi uzskata par priekšzīmīgu.

No 1945. gada uzsākta pilsētu, apgabalu, novadu un republiku onkoloģisko slimnieku dispanserizācija, atvērti rajonu onkoloģiskie punkti, ieviestas iedzīvotāju masveida profilaktiskās onkoloģiskās apskates. Visu šo iestāžu galvenais uzdevums bija krasi samazināt sieviešu dzimumorgānu vēzi, paplašinot plānotās profilaktiskās onkoloģiskās apskates un veicot pretvēža propagandu.

Pie sieviešu dzimumorgānu priekšvēža slimībām pieder dažas erozijas un dzemdes kakla polipi, olnīcu audzēji, pārmaiņas dzmedes gļotādā sievietēm klimaktērija periodā un vēl dažas citas ģinekoloģiskās slimības. Ar modernajiem ārstniecības līdzekļiem ir iespējams radikāli izārstēt priekšvēža slimības.

Nav zināms kāds noteikts laiks, kurā priekšvēža slimības pāriet ļaundabīgajā audzējā, nav arī specifisku simptomu, kurus zinot slimnieks ievērotu šo pāreju, tāpēc slimnieka ārstēšanai jāsākas tūlīt, kad slimība konstatēta. Nav šaubu, ka priekšvēža slimību konstatēšana un slimnieku savlaicīga ārstēšana ir reāla vēža profilakse.

Reizēm sieviete var slimot ar dzimumorgānu vēzi sākuma stadijā un justies pilnīgi vesela un darba spējīga. Būtu nepareizi gaidīt kādu slimības simptomu rašanos un tikai tad griezties pie ārsta. Tāda slimnieka rīcība var pasliktināt ārstēšanas rezultātus.

Šajā sakarā radās doma par sistemātiskajām profilaktiskajām onkoloģiskajām apskatēm, ko veic speciālisti. Šāda veida apskates plaši tiek veiktas dažādās iestādēs divas reizes gadā. Tādējādi izdodas izmeklēt lielāko daļu uzņēmumu sieviešu.

Grūtāk organizēt regulāras apskates nestrādājošajām sievietēm. Šīs apskates veic rajonu poliklīniku ārsti. Diemžēl ne visas sievietes ierodas uz šīm apskatēm. Dažos gadījumos tam ir objektīvi iemesli, bet visbiežāk gan profilaktisko apskašu neapmeklēšana saistās ar dažu sieviešu ne visai augsto medicīnisko zināšanu līmeni.

Lai sievietēm laikus atklātu onkoloģiskās slimības, lai viņas pēc iespējas vairāk iesaistītu profilaktiskajās apskatēs, kā arī konstatētu priekšvēža slimības, mūsu valstī no 1957. gada ir plaši izvērsti tā sauktie profilaktisko apskašu kabineti poliklīnikās, medicīniski sanitārajās daļās un ambulancēs. Tiklīdz sieviete pirmoreiz ierodas poliklīnikā, neatkarīgi no slimības rakstura viņa tiek vispirms nosūtīta uz profilaktisko apskašu kabinetu.

Profilaktisko apskašu kabinetā sievieti pieņem speciāli sagatavota vecmāte. Viņa apskata dzemdes kaklu, pārbauda gļotādu (meitenes izmeklē tikai caur taisno zarnu).

Pašreiz tiek sagatavoti štati un ierīkotas laboratorijas citoloģiskajām pārbaudēm profilaktisko onkoloģisko apskašu laikā. Lieta tā, ka ļaundabīgo eroziju sākuma pazīmes nevar atklāt ar neapbruņotu aci. Šajos gadījumos diagnozi precizē, izpētot mikroskopā šūnas no dzemdes kakla. Ja audzējs sāk veidoties dzemdes kakla kanālā, tad tas ar acīm vispār nav saskatāms. Šādos gadījumos audzējs reizēm tiek diagnosticēts pārāk vēlu. Bet, ja no dzemdes kakla gļotādas virspuses paņem uztriepi un apskata to mikroskopā, tad vēža vai priekšvēža slimību diagnoze nosakāma ievērojami agrāk nekā parastas apskates gadījumā.

Citoloģiskā pārbaude nav komplicēta, tā izdarāma ātri, procedūra nav sāpīga, bet tai ir liela diagnostiska vērtība. Ja tiek konstatētas kādas slimīgas izmaiņas dzimumorgānos, tad sievieti no apskates kabineta nosūta pie iecirkņa ginekologa, kurš precizē diagnozi un nepieciešamības gadījumā slimnieci ārstē.

Visas sievietes, kuras apmeklējušas profilaktisko apskašu kabinetu, vecmāte ieraksta žurnālā, pēc kura izdarāma kontrole par slimnieces griešanos pie iecirkņa ārsta.

Ja sieviete nav griezusies pie ārsta, iecirkņa vecmāte izsauc viņu uz pieņemšanu. Pieredze parāda, ka pa lielākajai daļai sievietes pie ārsta aiziet bez papildaicinājumiem, dažas jāizsauc un tikai atsevišķas sievietes izvairās no ārstēšanās pat pēc viņu vairākkārtējas apmeklēšanas mājās (patronāžas).

Vecuma cenza noteikšana (20, 30 gadi) profilaktiskajām apskatēm nav mērķtiecīga, jo jaunībai nav absolūtas garantijas pret onkoloģiskajām slimībām, kaut gan, protams, audzējs attīstās pa lielākajai daļai vecākiem cilvēkiem.

Ambulances kartē tiek iespiests zīmogs par profilaktiskajām onkoloģiskajām apskatēm un to datiem. Ja slimniece poliklīniku apmeklē atkārtoti, tad uz profilaktisko onkoloģisko apskati reģistratūra viņu nosūta ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem.

Ar sistemātisko profilaktisko onkoloģisko apskašu ieviešanu ir ievērojami samazinājies slimnieču skaits ar sieviešu dzimumorgānu audzējiem. Pa lielākajai daļai slimnieces ar dzemdes kakla vēža sākuma formām (sievietēm samērā bieži ir sastopami ļaundabīgie audzēji) tiek nosūtītas ārstēties tieši no profilaktoriskajām onkoloģiskajām apskatēm un no apskašu kabinetiem. Un, gluži otrādi, slimnieces ar dzemdes kakla ielaistajām vēža formām, kuras diemžēl vēl atgadās, pa lielākajai daļai ir sievietes, kuras daudzus gadus nav gājušas uz apskatēm pie ginekologa un griezušās beidzot pēc palīdzības tikai sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Ņemot vērā dažas grūtības regulārajā profilaktisko onkoloģisko apskašu organizācijā, visām praktiski veselajām sievietēm neatkarīgi no pašsajūtas jāgriežas pašām rajona sieviešu konsultācijā ne retāk kā divas reizes gadā! Kopīga veselības aizsardzības orgānu un iedzīvotāju sadarbība veicinās vēl lielāku onkoloģisko un ginekoloģisko slimību samazināšanu.

T. KURAJEVA,
medicīnas zinātņu kandidāte