Mazais, sāpīgais sacietējums uz kājas pirksta — varžacs — var katram cilvēkam sabojāt vislabāko omu un visskaistāko dienu. Tādēļ ir vērts parunāt, kā no šīm nepatikšanām izvairīties.

Varžacs ir īpatnēja tulzna — ādas ragkārtas sabiezējums. Tipiskas tulznas redzamas uz plaukstām tiem, kas strādājot tur rokā darbarīka rokturi. Varžacs no šīm tulznām atšķiras ar to, ka vidū tai ir biezāka vieta, kas konusveidā iet dziļumā un iespiežas ādas apakšējos, mīkstajos audos. No tā rodas sāpes. Varžacis parasti mēdz būt tikai uz kāju pirkstiem, visbiežāk uz mazā pirkstiņa.

Varžacis un tulznas rodas vietās, kur no ārpuses notiek ilgstoša ādas rīvēšana un spiešana. No šīs iedarbības mainās (pārsvarā samazinās) ādas caurasiņojums. Ievērojams veicinošs faktors ir arī sviedri. Daži cilvēki gan apgalvo, ka viņiem kājas nesvīstot. Tas nav pareizi — kājas svīst visiem cilvēkiem, un runa var būt tikai par to, svīst vairāk vai mazāk.

Tātad — kā likvidēt jeb “nodzīt” varžacis un izsargāties no to atjaunošanās?

Ja nav ārējā spiediena uz ādu, tad pēc laika kā varžacis, tā tulznas izzūd pašas no sevis. Tomēr šis paņēmiens varžacu ārstēšanai neder, jo bez apaviem jau nevar staigāt. Vecās grāmatās ieteikts vairākas reizes dienā 1/2 līdz 1 stundu turēt kājas siltā ūdenī, kam pievienota dzeramā soda vai šķidrās zaļās ziepes. Šāda pelde noloba biezo ragkārtu un uzlabo ādas caurasiņojumu. Diemžēl ne katram būs iespējams šāds terapijas veids. Tad jāapmierinās ar pusstundu ilgu kāju peldi vakarā (ar tām pašām piedevām ūdenim). Pēc peldes uzziežama varžacu ziede, ko var nopirkt aptiekās. Ja šo procedūru izdara regulāri, parasti varžacis nolobās. Ja tomēr tās ir tik dziļas, ka šis paņēmiens nelīdz, jāiejaucas ķirurģiski — varžacs jāizgriež. To var izdarīt kosmētiskajā kabinetā.

#14 — Ievietojiet savu reklāmu

Kā izsargāties, lai varžacis nerodas vai neatjaunojas? Jāizvēlas piemēroti apavi — pēc pēdas lieluma un formas, no mīksta materiāla, ne par maziem, ne arī par lieliem. Tā kā katram apavam ir sava berzēšanās vieta, kas var būt varžacs rašanās sākums, ieteicams apavus bieži mainīt.

Par likumu jākļūst tam, ka katru dienu, vislabāk vakarā, kājas mazgā siltā ūdenī ar ziepēm. Tas jādara arī vasarā, pat tad, ja dienā esam bijuši peldēties, jo kājas tomēr ir noputējušas un sasvīdušas. Divas līdz trīs reizes nedēļā ieteicams kājas paturēt 15—30 minūtes patīkami siltā ūdens peldē. Lai atdalītu lieko ādas ragkārtu, varžacu vietas noberžamas ar asu suku. Pēc mazgāšanas pēdas jāieziež ar mīkstinošu, taukainu krēmu. Katru dienu jāvelk tīras zeķes, it sevišķi, ja tās ir no sintētiska materiāla. Sevišķi rūpīgi kājas jākopj, ja valkā gumijas apavus.

Arī pirms jaunu kurpju apaušanas pēdas jānomazgā siltā ūdenī ar ziepēm un jāuzvelk tīras zeķes. Pēc kāju noaušanas pēdas jāpatur siltā ūdens peldē.

Apejieties ar savām kājām tikpat rūpīgi kā ar seju un rokām. Kājas jums par to atdarīs ar labu kalpošanu.

G. Liepiņa,
ārste