Sievietēm

Esam saglabājuši jogu mācības būtību, izlaižot paņēmienus, kas nav piemēroti mūsu miesas būvei un dzīves veidam. Pagātnē un zināmā mērā pat tagad austrumu zemēs bija iespējams pilnīgi “aiziet” no pasaules un visu sevi veltīt individuālai ķermeņa, prāta un garīgo spēju pilnveidošanai, bet mūsdienu cilvēkam šāda eksistence nav nedz iespējama, nedz pieņemama. Caurmēra modernais pilsētnieks mīt dzīvoklī, nevis alā, un viņa dzīves veidu dažādās pakāpēs ietekmē ekonomiskie apstākļi. Šādi ļaudis nav jāizslēdz no jogas labdarīgās ietekmes, jo tradicionālus paņēmienus var pārveidot, neiznīcinot to racionālo vērtību un pareizību.

Sievietēm ir priekšrocības, jo daudzi jogas paņēmieni un vingrinājumi ir domāti tam, lai padarītu skaistāku seju, augumu un lai aizkavētu vecuma iestāšanos. Še esam koncentrējušies uz perspektīvām, ko joga paver sievietēm, lai gan daudz uzzināsit arī par tās vispārējo labvēlīgo ietekmi uz veselību, lietojot vienkāršus paņēmienus un vingrinājumus.

Ģimenes un darba dzīves nepārtrauktajos pienākumos aizņemtas, laika un noteiktības trūkuma dēļ vai arī tāpēc, ka nodarbojas ar gluži nevajadzīgām lietām, sievietes bieži pamet novārtā savu ārieni. Dažas sievietes izturas nevērīgi pret sevi nevīžības vai slinkuma dēļ, un ir pat neliela daļa sieviešu, parasti pusmūža gados, kuras uzskata sevi par moceklēm un to dara, it kā atriebdamās savai ģimenei vai pasaulei vispār.

Šāda rīcība nav inteliģenta, kaut vai tādēļ vien, ka mums tagad ir daudz līdzekļu sevis pilnveidošanai — kā garīgu, tā arī fizisku.

Sievietes var uzlabot savu ārējo izskatu, nodarbojoties ar jogu, — un ne vien tādēļ, ka viņu veselība kļūst labāka, bet arī tādēļ, ka attīstās lielāka interese par dzīvi un par pašu fiziskajām un garīgajām problēmām.

Viena no izcilākajām jogas iezīmēm ir tās spēja pilnīgi mainīt attieksmi pret dzīvi un padarīt to mierīgāku un skaidrāku. Šī pārmaiņa notiek, daļēji pateicoties garīgajai attīstībai, bet arī uzlabojot un stiprinot dziedzerus un atpūtinot nervu centrus.

JOGAS MĒRĶI
I. IEPAZĪŠANĀS AR JOGU

Jogu bieži raksturo kā trīskāršu ceļu uz attīstību: fizisku, prāta un gara, jo jogas nolūks ir palīdzēt cilvēkam sasniegt augstāko progresa pakāpi šajās trīs plāksnēs. Jogā ir daudz dažādu ceļu — darbības joga, gudrības joga, zināšanu joga, ziedošanās joga, skaņu joga, augstāko spēju joga, bet visām ir viens un tas pats galamērķis, un visas iesākas ar hatha jogu, fiziskās labsajūtas apguvi.

Mēs nodarbosimies ar hatha jogu — vecāko fiziskās kultūras sistēmu pasaulē. Vārds “hatha” ir darināts no divām sanskrita saknēm: “ha”, kas nozīmē sauli, un “tha”, kas nozīmē mēnesi; tradicionālais šī vārda iztulkojums ir šāds: elpošanu caur kreiso nāsi — mēness. Vārds “joga” nozīmē savienību jeb savienošanos, un, kaut gan plašākā nozīmē to var tulkot kā cilvēka vienību ar Visumu, šeit tas apzīmē abu elpu savienošanu.

No minētā izriet, ka elpošana ir hatha jogas pamatā. Pilnīga elpošanas kontrole ir būtiska īstai attīstībai, un vairums kustību jeb asanu (ķermeņa pozīciju) ir saistītas ar dziļu elpošanu. Garīga koncentrēšanās arī ir ļoti svarīga, jo prāta konstruktīvo spēku attīstīšana ir treniņa būtiska sastāvdaļa. Jogi uzskata, ka gaisam, ko mēs ieelpojam, piemīt īpašība, ko sauc par “pranu” (dzīvības spēks jeb absolūtā enerģija). Šis spēks, šis īpašais “kaut kas”, ko varētu salīdzināt ar vitamīniem barībā, vēl nav ieraudzīts vai izmērīts ar instrumentiem, bet joga māca, ka, ja ir sasniegta pilnīga pranas kontrole, arī pašu dzīvību var kontrolēt. Pranas kontrole rodas no elpas kontroles.

Turklāt jogas pielietošana padara arī lokanas locītavas un mugurkaulāju, ierosina dziedzeru darbību, atslābina nervu centrus un uzlabo organisma sagremošanas un izdalīšanas spējas. Visu to iespējams sasniegt ar asanu grupu palīdzību; tās pavisam kopā ir 84 — gan kustības un vingrinājumi, gan elpošanas cikli. Katrai ķermeņa daļai ir savs vingrinājums jeb asana, un ikviens, kas sistemātiski tās izmantos savos vingrinājumos, uzlabos savu veselību, ārējo izskatu un dzīvotspēju, saglabājot šos vērtīgos ieguvumus ilgiem gadiem. Saka, ka katra apgūta asana ir atdzimšana un ka pēc 9 mēnešu nopietnas vingrināšanās ķermeni var pilnīgi atjaunot.

Lai gan hatha joga ir pazīstama kā fiziskā joga, tā tomēr neaprobežojas tikai ar ķermeni vien. Tajā iesaistīts arī prāts un garīgās spējas. Īsta joga rūpes par savu ķermeni ir garīgas, jo viņš tic, ka šis ķermenis ir dzīvā gara mājoklis un ka viņa pienākums ir to izdaiļot un par to rūpēties, cik vien labi iespējams. Pretstatā viduslaiku rietumu reliģiskajiem uzskatiem, kas mācīja miesas noliegšanu, jo tic, ka gara brīvība ir vieglāk sasniedzama, ja ķermenis ir fiziski attīstīts un atrodas pilnīgā prāta kontrolē.

Ir zināmi jogu vingrinājumi, kas nav plaši pazīstami un kas koncentrējas uz vecuma iestāšanās aizkavēšanas metodēm. Daži no šiem paņēmieniem ir fiziski, citi garīgi, pielietojot gribas spēku, iztēli un pašhipnozi, pat it kā ar zināmu “maģikas” piejaukumu. Nododoties vingrinājumiem slēgtajos klosteros un nātsramos Tibetā un Indijā, jogi sasniedz fantastisku vecumu, saglabājot jaunu cilvēku izskatu.

Jogas vingrinājumu sākums ir tik sens un tāls, ka tos sedz mistērijas plīvurs. Kāda leģenda, kas dzirdēta Ķīnā, stāsta, ka tos atklājis kāds gudrais ķēniņa galmā, lai pasargātu savu mīļoto no laika postošās iedarbības. Viņš bijis tik satraukts, domājot par mīļotās sievietes grācijas un daiļuma izzušanu līdz ar vecuma iestāšanos, ka aizgājis vientulībā un pēc triju dienu sēdēšanas sakrustotām kājām dziļā transā atkal parādījies ar sistēmu, kas māca, kā saglabāt jaunību un skaistumu.

Citas teikas stāsta, ka šos vingrinājumus sākuši senatnes gudrie vīri, kas, nevarēdami samierināties ar mūža īsumu, nolēmuši radīt līdzekļus veselības uzlabošanai un mūža pagarināšanai. Tomēr īstais jogu mērķis, pagarinot ķermeņa jaunību un spēku, ir dot prāta attīstībai iespējami ilgāku laiku, jo pieaugušais reti iemācās gudrību, pirms viņa fiziskais ķermenis sāk sairt. Ar jogas palīdzību ķermenim tiek dota iespēja pagaidīt lēnāk nobriestošo prātu, lai tādā veidā abi sasniegtu augstāko spēka pakāpi vienlaikus un lai cilvēkam būtu nobriedis prāts jaunā un veselīgā ķermenī.