Gurķu sēklu iegāde katru pavasari sagādā daudz rūpju, no kurām var tikt vaļā, sēkliniekus izaudzējot savā dārzā. Šim nolūkam tiek ieteikts izvēlēties pirmos pilnos ziedus un apputeksnēt tos ar rokām, vislabāk no rītiem.

Cits dārzkopis iesaka sēkliniekus izvēlēties no galvenā dzinuma vidusdaļas. Vakarā izraugās 2—3 vēl neatvērušos sievišķos un tikpat daudz vīrišķos ziedus. Tos nosedz ar vates kārtiņu, lai bites neapputeksnētu ar citu šķirni. Otrā rītā vīrišķos ziedus norauj, noplūc ziedlapiņas, pārbauda, vai putekšņi ir gatavi (pieskaras delnu virspusei — putekšņiem jāsmērējas). Noņem vati no sievišķā zieda un to apputeksnē ar vīrišķo ziedu. Pēc tam sievišķos ziedus atkal apsedz un iezīmē ar krāsainu lentīti. Šajā vietā, kā arī vienu mezglu augstāk un zemāk, pumpurus un ziedus noplūc. Ja gurķītis būs aizmeties, pēc 3—4 dienām tas kļūs lielāks. Sēklinieks briest 1,5—2 mēnešus.

Kad melnadatainie gurķi paliek dzelteni vai brūni (tīklaini), bet baltadatainie — balti, tad sēkliniekus norauj un liek uz palodzes galīgi nogatavināties, kamēr kļūst mīksti. Nevajag turēt tik ilgi, kamēr gurķi paliek šķidri — sēklas var sākt dīgt. Sēklas gurķus nedrīkst apsaldēt — pazeminās dīgtspēja. Gatavu gurķi gareniski pārgriež, ar karoti izņem mīkstumu un liek uz 2—4 dienām siltā vietā rūgt. Tad sēklas izspiež no mīkstuma un skalo tekošā ūdenī. Mazvērtīgās sēklas un mīkstumi uzpeldēs, vērtīgās nogrims. Tās atlasa, noskalo un žāvē. Ja, saspiežot plaukstā, sēklas duras, tās ir pietiekami izkaltušas. No viena gurķa iegūst 100—400 sēklas. Tās glabā papīra maisiņos. Dīgtspēja saglabājas 5—8 gadus. Sēklas nevajag atstāt neapkurināmās telpās.

Žurnālā “Priusaģebnoje hozjaistvo” ir arī ieteikumi, kā izvēlēties sēkliniekus, lai mazāk būtu augu ar tukšajiem ziediem. Gurķiem esot sievišķie un vīrišķie augļi (tāpat kā arbūziem). Vīrišķiem gurķiem ir izteiktāka trīsstūra forma, bet sievišķajiem — četrstūraina (tas gan neesot visām šķirnēm). No vīrišķā gurķa sēklām izaug bagātīgi tukšziedi, no sievišķā — augi ar pārsvarā pilniem ziediem. Ja pēc ārējā izskata rodas šaubas, gurķim nogriež galu — vīrišķajam auglim sēklas izvietotas trijās daļās, sievišķajam — četrās.

Arī gurķu rūgtums esot atkarīgs no pareizas sēklu ievākšanas, ne tikai no sausuma. Šī sakarība izteiktāka vecajām gurķu šķirnēm. Selekcionāri jaunajām šķirnēm to esot novērsuši. Sēklas jāņem no pirmajām 2/3 augļa garuma.

No labi izžāvētām sēklām, ko ziemā glabā siltā, sausā vietā, izaug stādi ar ražīgiem dzinumiem. Ja sēklas glabājušās aukstā vai mitrā vietā, dzinumi ir gari, ar daudziem tukšiem ziediem, un mazražīgi.

Trīsgadīgas sēklas ir visražīgākās, jo šajā laikā tās labi izkaltušas, taču daļa nedīgst.

Dīdzība ir vislabākā viengadīgām sēklām, ja vien tās labi izžāvētas pēc ievākšanas un sausas stāvējušas siltumā. Arī divgadīgās sēklas ir labas, tikai tās jau dīgst sliktāk. Četrus un piecus gadus glabātām sēklām dīdzība krītas. Sešgadīgām jau dīgst tikai puse sēklu. ✦