Kaut labi zinām, ka novecošana ir dabisks un neizbēgams process, pusmūžā ikviens no mums tomēr vēlas izskatīties jaunāks par saviem gadiem. Jo vairāk tādēļ, ka paši vēl jūtamies jauni. Rožainas izlūzijas lolot mums parasti neļauj sejas ādas izskats: pirmās grumbas sejā jau iezīmējušās. Vienam tās vēl tik vieglas, ka grūti pat pamanīt, otram — dziļākas, bet dažam šajā vecumā sejas āda jau savītusi, kļuvusi pelēcīga, ļengana. Tiesa, ir arī tādas sejas, par kurām gadiem maza vara, — ir “laimīgie”, kam pat vecumā sejas āda vēl ir gluda, sārta, elastīga…

Āda noveco līdz ar visu organismu, un tās izskats diezgan daiļrunīgi liecina par novecošanas procesa intensitāti organismā. Tiesa, šis process organismā ir ģenētiski nosacīts, taču nemierināsim sevi ar domu, vienam vecums ieprogrammēts agrāk, otram — vēlāk, ka, tā sacīt, “neko darīt, mūsu dzimtā visiem agri radies dubultzods”. Ir vesela virkne faktoru, kas izraisa organisma un ādas priekšlaicīgu novecošanu, paātrina to, un mums ir pa spēkam šo faktoru kaitīgo ietekmi mazināt vai pat novērst.

Simptomi, kas liecina par sejas ādas novecošanu, parādās pakāpeniski, sākot ar 30 — 35 gadu vecumu, un visskaidrāk izpaužas mūža četrdesmitajos gados: āda zaudē jaunībai raksturīgo sārtumu, kļūst sausāka, plānāka, pazeminās tās turgors, elastīgums. Vispirms — “vārnu kājiņas” ap acīm, tad — rievas mutes kaktiņos un uz kakla, dubultzods. Vairumam cilvēku mūža otrajā pusē nošļūk vaigi, mainās sejas ovāls.

Sejas un kakla āda noveco agrāk nekā citu ķermeņa daļu āda tāpēc, ka tā pastāvīgi ir atsegta, pakļauta ārējās vides iedarbībai. Saule, ass vējš, sals, putekļi, piesārņots gaiss nelabvēlīgi ietekmē sejas ādu. Tai kaitē arī pārlieku biezs dekoratīvās kosmētikas “apmetums”, it īpaši, ja to liek uz ādas dienu no dienas, vakaros turklāt vēl seju pienācīgi nenotīra. Pret šiem “ārējiem ienaidniekiem” sejas ādai grūti cīnīties, ja tā nesaņem atbalstu “no iekšienes”, no cilvēka paša, proti: ja cilvēks neievēro pareizu darba un atpūtas režīmu, maz uzturas svaigā gaisā un maz kustas, lieto vienpusīgu, neracionālu uzturu, bieži cilā šņabja glāzīti un smēķē. Sevišķi bīstams ādai ir nikotīns. Sašaurinot asinsvadus, tas bremzē asinspiegādi ādai un zemādas slāņiem. Rezultātā nepietiekami apasiņotie saistaudi pirms laika sāk deģenerēties, novecot, un āda kļūst ļengana, savīst. Par dažu zvērinātu pīpmanīti var sacīt, ka viņa savu skaistumu nopīpējusi, izpūtusi gaisā. Turklāt jāpiebilst: jo vārgāku asinsriti cilvēkam devusi daba, jo lielāki ir nikotīna radītie postījumi.

Grumbu priekšlaicīgu rašanos var veicināt arī dažādas somatiskas slimības, ķermeņa strauja novājēšana, ilgstošas negatīvas emocijas, pastāvīgs psihisks sasprindzinājums, stress. Psihohigiēnai, veselīga dzīves veida iemaņām tātad ir nozīmīga vieta priekšlaicīgas novecošanas profilaksē.

Sejas un kakla āda jau jaunībā rūpīgi un pareizi jākopj, ievērojot shēmu “tīrīt-barot-aizsargāt”. Pēc mazgāšanas seja un kakls nav jānosusina dvielī sausi — barojošu krēmu labāk uzziest uz valgas ādas. Pūderi liek uz sausas ādas.

Ja sejas āda ir ļoti sausa vai jutīga pret ūdens iedarbību, to pirms mazgāšanas ieziež ar augu eļļu vai mīkstinošu krēmu. Pēc mazgāšanās — sausai ādai piemērots barojošs krēms.

Vīstošai ādai ieteicami krēmi, kas satur bioloģiski aktīvas vielas. Tie labi iesūcas un labvēlīgi ietekmē bioloģisko procesu norisi audos. Šos krēmus ieteicams lietot pārmaiņus, jo katram no tiem ir specifiska iedarbība. Piemēram: no rīta lieto vienu krēmu, vakarā — otru. Cits variants: divas trīs dienas no rīta un vakarā lieto vienu krēmu, tad tikpat ilgu laiku — otru, pēc tam — trešo. Krēms jātur uz sejas 20 līdz 30 minūtes, ne ilgāk. Pārpalikumu noņem ar papīra salveti.

Divas vai trīs reizes nedēļā vīstošai ādai der uzlikt karstu, mitru kompresi, it īpaši tā ir ieteicama pārlieku bālai un sausai ādai. Tās nav lietojamas, ja ir paaugstināts asinsspiediens, pinnes, ja paplašinājušies kapilāri.

Vispirms seju apslaka ar vēsu ūdeni un uzziež plānu kārtiņu mīkstinoša krēma. Frotē auduma dvieli samitrina karstā ūdenī, kam piejaukts kumelīšu novārījums (1 ēdamkarote stipra novārījuma uz glāzi karsta ūdens) vai šķipsniņa dzeramās sodas. Kompresi tur uz sejas vienu vai pusotru minūti. Procedūru atkārto 4 līdz 6 reizes, tad seju 2 vai 3 reizes noskalo vēsā ūdenī (ja āda ir taukaina, ūdenim pievieno citrona sulu — 1 ēdamkaroti uz 1 litru ūdens), nosusina, uzziež barojošu krēmu, ko noņem pēc piecām līdz desmit minūtēm.

Vēl iedarbīgākas ir kontrastējošās kompreses — karsta komprese pārmaiņus ar aukstu. Procedūrai nepieciešami divi nelieli dvielīši un divas bļodiņas ar karstu un aukstu ūdeni. Vispirms liek auksto kompresi, tad — karsto. Auksto tur uz sejas divas trīs sekundes, karsto — divas minūtes. Kompreses maina sešas septiņas reizes, procedūras ilgums — desmit, piecpadsmit minūtes. Procedūru beidzot, ādai uzziež mīkstinošu krēmu.

Pēc karstajām vai kontrastējošajām kompresēm lietderīgi uzlikt sejai dažādas maskas, kas ādu mīkstina, baro, uzlabo asinsriti un vielmaiņu ādā.