Zinātniskajās ekspedīcijās Latvijas laukos no 700 pacientiem, kas sūdzējās par gremošanas traucējumiem, katram ceturtajam atradām čūlu. Biežāk tika konstatēta divpadsmitzarnu zarnas čūla, retāk — kuņģa čūla. Kaut gan to veidošanos jau pēta ilgāk nekā 150 gadus, tomēr īstas skaidrības par par čūlu cēloņiem joprojām nav. Pašreiz zinātnieki uzskata, ka tā rodas, daudzu nelabvēlīgu faktoru ietekmē, piemēram, cilvēkam smēķējot, lietojot alkoholu, u. c. Slimība ir hroniska, tā noris ar paasinājumiem un slimības atslābumiem, kad slimnieks jūtas pavisam vesels. Pasliktināšanās parasti notiek pavasarī un rudenī, ja slimnieks pēc čūlas atklāšanas turpina smēķēt, lietot alkoholu, neivēro uztura režīmu, nelieto zāles. Tad var sākties asiņošana vai plīsums. Tādēļ ārstēšanas gaitā ir ļoti svarīgi novērst paasinājumu.

Viena no kompleksas ārstēšanas sastāvdaļām ir diēta. Agrāk uzskatīja, ka kuņģa čūlas slimnieka uzturam ir jābūt ļoti saudzējošam — no piena, sausiņiem un putrām. Pētījumi parādīja, ka šāda diēta nav pilnvērtīga, un to tuvināja vesela cilvēka uzturam.

Ir svarīgi vienmēr ēst vienā un tai pašā laikā, 5 reizes dienā, slimībai paasinoties, — pat 6 reizes dienā, mazām porcijām, lēni, uzturu labi sakošļājot. Ja nav iespējams paēst ēdnīcā, uz darbu jāņem termoss ar siltu ēdienu. Vienmēr jāēd nedaudz pirms gulētiešanas, lai naktī nerastos sāpes.

Visai svarīgi ir nelietot vielas, kas kairina gļotādu un veicina skābes atdalīšanos, t. i., alkoholu, dzērienus, kas satur ogļskābo gāzi (limonādi u. c.), sinepes, piparus, mārrutkus, ceptus, žāvētus un sālītus gaļas un zivju ēdienus, konservus, koncentrētus gaļas un zivju buljonus. Šķidri un putrveidīgi ēdieni mazāk uzbudina skābes izdali nekā cieti. Barība nedrīkst pārāk ilgi atrasties kuņģī un par ātru to atstāt. Ja barība ilgstoši atrodas kuņģī, pastiprināti izdalās skābe un tiek kairināta čūla. Ja barība ātri un lielā daudzumā nonāk divpadsmitpirkstu zarnā, to kairina uztura masa. Tādēļ nevar ēst grūti sagremojamus ēdienus, treknu cūkas, vai cita mājdzīvnieka gaļu, klimpas, pākšaugus, sēnes, rutkus, redīsus.

Agrāk uzskatīja, ka čūlas slimnieks drīkst ēst tikai maltu vai saberztu barību. Tagad uzskata, ka čūla labāk dzīst, kad gremošanas orgānus mēreni trenē. Ja gaļa ir mīksta un labas kvalitātes, to nevajag malt, bet var sagriezt gabaliņos un vārīt vai tvaikot. Arī putras, biezputras un dārzeņus nevajag berzt caur sietu. Ēdieni un dzērieni nevar būt pārāk karsti (vairāk par 60 oC), ne arī atdzesēti (mazāk par 36 oC).

Piens un piena produkti mazina kuņģa sulas skābumu, kas ir viens no ārstēšanas mērķiem. Drīkst dzert svaigu pienu, labu rūgušpienu vai rjažeņku, ēst piena putras, zupas vai ķīseli. Arī biezpiens ir neaizstājams pilnvērtīgo olbaltumvielu avots. Čūlas slimnieki to var ēst ar pienu, gatavot pudiņu un sacepumu. No sieriem vairāk piemērotas ir mīkstākās šķirnes, piemēram, Krievijas, Jaroslavļas un kausētie sieri. Tos var arī rīvēt un samaisīt ar vārītiem makaroniem.

Pilnvērtīgo olbaltumvielu avots ir arī liesa liellopu, teļa, truša, vistas, tītara vai cūkas gaļa. Jāmaļ tikai cieta gaļa, no tās drīkst gatavot ne vien biezeni, bet arī tvaikotas kotletes, frikadeles, pudiņus, veltni un bumbiņas. Ja slimnieks nejūt sāpes, viņš drīkst biežāk ēst gabaliņos gatavotu gaļu, arī vārītas aknas, aknu pastēti, mēli un galertu. Ieteicamas ir liesas upju vai jūras zivis, piemēram, mencas, reņģes, jūras asari, sudrabotie heki. Var ēst mīksti vārītas olas vai tvaikotu omleti. Nedrīkst dzert jēlas olas.

Ļoti vērtīgs produkts ir putraimi un auzu pārslas. Ēdienkartē var iekļaut arī griķu, rīsu, mannas putras un vārītus sīkus makaronus. Var izmantot miltus, kas paredzēti bērnu un diētiskajam uzturam, tie ir bagātināti ar B grupas vitamīniem.

Čūlas slimnieks drīkst ēst iepriekšējās dienas cepuma baltmaizi, kviešu maizi no rupja maluma miltiem un liesus cepumus. Ja rodas dedzināšanas sajūta, skābas atraugas, jāēd pazemināta skābuma maize.

Ja uzturā ir ļoti maz tauku, čūlas slimnieks var ilgāk sajust sāpes. No tauku uzturlīdzekļiem ir ieteicams sviests, salds krējums, labs skābs krējums. Augu eļļu drīkst dzert pa karotei vai ēst kopā ar putru, zupu, dārzeņiem. Ja augu eļļa tomēr izraisa sāpes vai nepatīkamu sajūtu, to pārtrauc lietot. No viegli izmantojamiem ogļhidrātiem var izmantot medu, cukuru, ķīseli, želeju, uzputeņus.

Uzturā obligāti jālieto dārzeņi un kartupeļi. Dārzeņus var gatavot atsevišķos ēdienos vai kā piedevu pie zupām un putrām. Ieteicamākie ir burkāni, ķirbji, kabači, ziedkāposti, zaļie zirnīši, pupiņu pākstis un bietes. Gatavus augļus drīkst ēst tad, ja tie neizraisa sāpes vai citas nepatīkamas sajūtas. Taču labāk no tiem gatavot ķīseļus, kompotus, uzputeņus vai želejas un ēst ar pienu vai saldu krējumu. Drīkst ēst arī ceptus ābolus un cukuru un pienu vai putukrējumu. Nedrīkst lietot daudz sāls, kā arī sālītus vai marinētus ēdienus, jo tie pastiprina kuņģa sulas izdali. Drīkst dzert ārsnieciskos minerālūdeņus (1—1,5 stundas pirms ēšanas, uzsildītus līdz 40 oC, pa pusglāzei, ne ilgāk kā mēnesi). Ieteicamākie ir Boržomi, Lužanskas, Sairmes, Diližanas, Poļanas-Kvasovas ārstnieciskie minerālūdeņi.

Ja slimība norisinās ar sarežģījumiem vai slimniekam ir vēl kāda cita kaite, tad diētas īpatnības izskaidros ārsts.

L. ŽIHARA,
medicīnas zinātņu kandidāte