Dažādu diapazonu elektromagnētiskos viļņus pēdējos gados plaši izmanto kā tehnikā, tā medicīnā. Augstfrekvences lampu ģeneratorus izmanto metālu termiskai apstrādei, koksnes žāvēšanai, plastmasu karsēšanai, radiotehnikā, televīzijā. Visas šīs iekārtas apkalpo cilvēki, kas arī tad ik dienas atrodas šo viļņu iedarbības zonā. Dabiski, ka rodas jautājums: vai elektromagnētiskie viļņi kaitīgi iedarbojas uz cilvēka organismu?

Kas ir elektromagnētiskie viļņi?

Elektromagnētiskie viļņi rodas elektrisko lādiņu svārstību rezultātā; jo augstāka svārstību frekvence (biežums), jo īsāks viļņu garums. Viļņu diapazons no 3000 m līdz 10 m atbilst augstfrekvencei no 100 kiloherciem līdz 30 megaherciem; viļņu diapazons no 10 m līdz 1 m atbilst ultraaugstfrekvencei — no 30 līdz 200 megaherciem; viļņu diapazons no 1 m līdz 1 mm (decimetru, centimetru, milimetru viļņi) atbilst frekvencei no 300 līdz 3000 megaherciem.

Ja uz dzīvu organismu iedarbojas elektriskā enerģija, rodas kā termiskā, tā arī specifiskā bioloģiskā iedarbība. Bioloģiskās iedarbības intensitāte pieaug, palielinoties elektromagnētiskā lauka jaudai un iedarbības ilgumam. Tāpat nozīme ir frekvences diapazonam un organisma individuālajām īpatnībām. Vislielākā bioloģiskā iedarbība ir decimetru, centimetru un milimetru viļņiem. Šos viļņus pielieto radiotehnikā, televīzijā un radiolokācijā.

Ukrainas Higiēnas institūta līdzstrādnieku grupa izdarījusi pētījumus par augstfrekvences elektromagnētisko lauku iedarbību uz cilvēka organismu. Tika novēroti dažādu specialitāšu strādnieki, kas strādāja ar lampu ģeneratoriem 30—50 kW un 300 kilohercu, 3 kW un 20 megahercu frekvenci, kā arī radioaparatūras regulētāji, kas strādāja ar iekārtām, kur ir 75 megahercu frekvence.

Visbiežākās sūdzības bija par galvas sāpēm, reiboņiem, nogurumu, nervozitāti bezmiegu naktīs un miegainību dienā. Strādnieki norādīja, ka šīs parādības izzūdot, piemēram, pa atvaļinājuma laiku. Bez tam tika novēroti jušanas traucējumi, kaut gan ginekoloģisko saslimšanu nebija. Vīrieši sūdzējās par impotenci. Tāpat samērā biežas bija sūdzības par pastiprinātu svīšanu un sirdsklauvēm.

Pārbaudot strādnieku veselības stāvokli, ārsti konstatēja, ka iekšējo orgānu funkcijas nebija traucētas, izņemot paātrinātu sirdsdarbību. Novēroja nervu sistēmas darbības traucējumus.

Tiem, kas strādā ar augstfrekvences iekārtām, kam ir centimetru viļņi, sūdzības līdzīgas, tikai te biežāk novērojama palēnināta sirdsdarbība.

Visas šīs sūdzības un parādības izpaužas stiprāk, ja cilvēks iepriekš slimojis, ja nav pietiekami atpūties, kā arī, ja nelieto pilnvērtīgu uzturu. Par pēdējiem diviem faktoriem jārunā atsevišķi, jo šajā ziņā daudz grēko paši strādājošie.

Vispirms par atpūtu. Pa lielākajai daļai uzņēmumos darba diena ilgst 7 stundas. Tātad pāri paliek dienā 17 stundas. No tām 7 stundas noteikti jāveltī miegam un no atlikušajām 10 stundām vismaz 2—4 stundas jāizmanto tā sauktajai aktīvajai atpūtai — pastaigai svaigā gaisā, sportam. Pareizi sadalot pienākumus starp visiem ģimenes locekļiem, mājas soli var veikt dažās stundās, un par laika trūkumu nebūs jāsūdzas.

Svarīgs faktors ir pareizs uzturs. Tam jābūt vispusīgam, bagātam ar vitamīniem. To var panākt, lietojot uzturā daudz dārzeņu un augļu.

Liela nozīme ir apstāklim, cik tālu no augstfrekvences iekārtas atrodas strādājošais — jo tuvāk tai, jo stiprāk izpaužas minētie traucējumi.

Neskatoties uz plašo sūdzību un traucējumu diapazonu, jāsaka, ka visas šīs parādības pilnīgi izzūd, ja strādnieks savlaicīgi griežas pie ārsta un saņem pareizu ārstēšanu. Ja organisms pastiprināti jutīgs pret augstfrekvences strāvām, tad vēlams mainīt darbu.

No tehniskajiem profilaktiskajiem pasākumiem vispirms jāmin augstfrekvences iekārtu pareiza ekranizēšana, kas samērā labi pasargā strādājošos no elektromagnētisko viļņu iedarbības. Bez tam jāievēro visi individuālie aizsardzības pasākumi, piemēram, jāvalkā speciālās aizsargbrilles, par ko tiek informēti visi strādnieki, stājoties darbā. Dažkārt tas netiek ievērots, jo, lūk, brilles “traucējot strādāt”. Šie “varoņi” ierodas pie ārsta ar daudzām sūdzībām par dažādiem traucējumiem, lād darbu, iekārtas, meistarus. Bet, pārbaudot darba procesu, atklājas, ka vainīgi paši cietušie, jo individuālie aizsarglīdzekļi, noputējuši no ilgstošas nelietošanas, guļ kaut kur skapītī vai uz plauktiņa.

Nedrīkst strādāt ar augstfrekvences iekārtām cilvēki, kas slimo ar asinssistēmas saslimšanām, sirds un asinsvadu slimībām, tai skaitā ar pazeminātu un paaugstinātu asinsspiedienu, organiskām nervu sistēmas saslimšanām, izteiktām iekšējās sekrēcijas dziedzeru saslimšanām, kataraktu, hroniskām aknu un kuņģa slimībām.

Noteikti jāiziet obligātās ārsta pārbaudes 1—2 reizes gadā, jo ārsts vislabāk pamanīs saslimšanas sākumu un noteiks ārstēšanu, tā novēršot daudzus nepatīkamus brīžus tālākajā dzīvē un darbā.

M. ZĒBERGA,
RMI Higiēnas katedras aspirante