Samērā neilgam lidojumam var paņemt vajadzīgās uztura rezerves līdzi kuģī. Ja lidojums ilgst vairākus mēnešus un jo sevišķi starpplanētu lidojumos, to izdarīt nav iespējams. Arī visus produktus nevar paņemt līdzi kosmosa kuģī, jo tiem īss glabāšanas termiņš. Zināmus ierobežojumus uztura komplektēšanā izraisa bezsvara stāvoklis. Tāpēc, lūk, speciālistiem, kas nosaka kosmiskā lidojuma uztura sastāvu un vērtību, ir sevišķi liela atbildība.

Kā viens no uzturvērtības rādītājiem jāmin vitamīnu saturs. To daudzums ievērojami mainās gan atkarībā no gadalaika, gan arī no uzturlīdzekļu sastāva, uztura sagatavošanas tehnoloģijas un uzglabāšanas apstākļiem.

Kā likums, organisma prasība pēc vitamīniem paaugstinās vienlaikus ar enerģijas patēriņa pieaugumu. Sevišķi liela tā sportistiem. Enerģijas patēriņš kosmonautiem lidojumā samērā neliels — pēc literatūras datiem uzturs ar kaloritāti no 2400 līdz 3200 lielajām kalorijām (kilokalorijām) pilnīgi nodrošina diennakts enerģijas patēriņu.

Ņemot par pamatu enerģijas patēriņu lidojumā, liekas, nav grūti secināt, ka arī prasība pēc vitamīniem ir niecīga. Un tomēr visos ziņojumos par kosmonautu uzturu sevišķu uzmanību pievērš vitamīnu saturam. To daudzumu palielina ne vien lidojuma, bet arī sagatavošanās periodā.

Lai pareizi noteiktu vitamīnu vērtību kosmonauta uzturā, jāizpēta vitamīnu vielmaiņa dažādos darba apstākļos. Ļoti svarīgi novērtēt, kā izmainās organisma prasība pēc vitamīniem, ja nemainās tā enerģijas patēriņš vai tas pat samazinās, bet tajā pašā laikā ievērojami pieaug darba neiroemocionālais sasprindzinājums. Atbildei uz šo jautājumu ir liela nozīme ne tikai kosmonautu darbā, bet arī citu profesiju ļaudīm, jo līdz ar darba mehanizācijas un ražošanas procesa automatizācijas līmeņa pieaugumu palielināsies to ļaužu skaits, kas kontrolē agregātu darbību, vada sarežģītas mašīnas. Kosmonauta darbā visspilgtāk — kā fokusā — atainojas mūsdienu tehnikas attīstības tendences.

Svarīgas ziņas par to, kāda nozīme ir neiroemocionālajam sasprindzinājumam organisma prasībā pēc vitamīniem, izdevās iegūt, pētot organisma vielmaiņu mūsdienu lidmašīnās. Atrada, ka notiek palielināts A, B1, B2, B6, PP un C vitamīnu patēriņš. Arī parašutistiem ievērojami pazeminās B1 un PP vitamīnu apgādes rādītāji.

Pašreiz daudz pēta jautājumu par ilgstošas izolācijas ietekmi uz kosmiskā kuģa apkalpes locekļu veselības stāvokli. Eksperimentu sērija pierādīja, ka surdokamerā organisma apgāde ar vitamīniem samazinās, lai gan to saturs uzturā atbilda pašreizējām normām. Papildinot diennakts uzturdevu ar 200 mg askorbīnskābi, pa 4 mg tiamīna, riboflavīna un piridoksīna un 30 mg nikotīnskābes amīdu, izdevās saglabāt apmierinošus organisma vitamīnu apgādes rādītājus.

Plaši zināmi pētījumi par hipoksijas (skābekļa bada) pārciešanas atkarību no vitamīnu vērtības uzturā. Tiesa, hipoksija nedraudēja kosmonautiem, jo kuģos pavadoņos “Vostok” un “Voshod” ar dažādām tehniskām ierīcēm panāca normālu skābekļa parciālo spiedienu. Kā paziņoja ārsts kosmonauts B. Jegorovs, lidojumā viņi elpoja tīru gaisu.

Ir zināms, ka līdz ar spējām panest hipoksiju pieaug arī pretošanās spējas dažādiem ārkārtējiem kairinājumiem. Mazāk pazīstami ir eksperimentālie novērojumi normāla skābekļa parciālā spiediena, bet pazeminātā vispārējā barometriskā spiediena apstākļos.

Šādas vides izmaiņas ievērojami ietekmē vitamīnu vielmaiņu, paaugstinot to patēriņu organismā.

Maza apjoma noslēgtas telpas apstākļos rodas iespēja, ka uz organismu iedarbojas arī dzīvības procesos radušās atkritumvielas, kas uzkrājušās atmosfērā. Kā ziņoja mūsu zinātnieki Varšavas astronautu kongresā, tāds pasākums kā vitamīnu daudzuma palielināšana uzturdevā, atrodoties noslēgtajā telpā, atvieglo pāreju uz parastajiem dzīves apstākļiem. Vitamīni paaugstina organisma pretošanās spējas nelabvēlīgajai atmosfēras gaisa sastāva ietekmei. Bez tam tie var veicināt organismam kaitīgo vielu veidošanās samazināšanos. Kā piemēru var minēt askorbīnskābes līdzdalību amonjaka saistīšanā. Tā samazina arī piridoksīna izraisīto olbaltumvielu maiņā radušos kaitīgo metabolītu daudzumu.

Sevišķu uzmanību speciālisti, kas darbojas kosmisko lidojumu medicīniski bioloģiskajā apgādē, pievērš izpētei, kā organismu ietekmē ilgstoši paātrinājumi, tāpat arī dažādu pasākumu izstrādāšanai, lai paaugstinātu organisma spējas to pārdzīvot. Pierādīts, ka paātrinājuma ietekmē C, B2, B6 un PP vitamīnu patēriņš pieaug, tikai B1 vitamīna vielmaiņā nenotiek jūtamas izmaiņas. Vēl interesantākus datus deva gadījumi, kad pārbaudāmie ilgu laiku atradās hipodinamijas un horizontālā stāvoklī, ar ko zināmā mērā radīja “bezsvara stāvokli” zemes apstākļos. Vitamīnus deva parastajā daudzumā, bet C vitamīna devu pat palielināja. Kad pārbaudāmos ievietoja centrifūgā, C, B2, B6, PP un pat B1 vitamīnu vielmaiņas rādītāji ievērojami izmainījās, liecinot par paaugstinātu to patēriņu organismā.

Intersantu īpatnību vitamīnu vielmaiņā atrada, pētot īslaicīga bezsvara stāvokļa ietekmi uz organismu lidojumos pa specifisku trajektoriju lidmašīnās.

Līdzīgi tam kā parastajos lidojumos arī eksperimentālajos lidojumos pārbaudāmajiem novēroja vitamīnu vielmaiņas rādītāju pazemināšanos. Ļoti stipri izmainījās B6 vitamīna vielmaiņa, par ko liecina 4-piridoksīnskābes izvadīšanas samazināšanās. Ieņemot pirms lidojuma 2—4 mg piridoksīna, novirze vēl pilnīgi nenormalizējās. Jādomā, ka bezsvara stāvoklis rada organismā specifiski paaugstinātu B6 vitamīna patēriņu, kas labi saskan ar piridoksīna labvēlīgo ietekmi vestibulārā aparāta traucējumos (gaisa un jūras slimības gadījumos).

Acīm redzama ir paaugstināta vitamīnu satura profilaktiskā nozīme uzturā. Lai vielmaiņu novirzītu vajadzīgajā gultnē, lai paaugstinātu izturību pret radiāciju, attaisnojuma ir B12 un folijskābes iekļaušana uzturdevā līdztekus citiem vitamīniem. Mērķtiecīgi iekļaut ne vien folijskābi, bet arī tās aktīvāko formu — folīnskābi.

Līdzšinējo kosmisko lidojumu ilgums nedeva pamatu gaidīt kādas nebūt vitamīnu nepietiekamības klīniskās izpausmes, lai arī cik liela būtu organisma prasība pēc vitamīniem. Tomēr nedrīkst aizmirst vienu uztura vitaminizācijas ļoti būtisku efektu — paaugstināta uztura vitamīnu vērtība ne tikai nodrošina organisma prasības pēc tiem, bet paaugstina arī darba spējas, nogurums iestājas ievērojami vēlāk.

Vitamīni ietilpst vielmaiņu regulētāju fermentu sistēmu sastāvā. Eksperimentālie pētījumi par to nozīmi vielmaiņas izmaiņu normalizēšanā, pievienojot uzturā nepieciešamos vitamīnus vajadzīgajā daudzumā, ļāva panākt zināmu profilakses efektu. Uzlabojas ne tikai vitamīnu vielmaiņa, bet arī olbaltumvielu un lipoīdu vielmaiņas rādītāji, paaugstinās audu apskābļošanas procesu līmenis.

Sevišķu ievērību pelna materiāli par vitamīnu spēju veicināt virsnieru garozas hormonālo aktivitāti, novēršot izsīkuma iespējas. Līdztekus askorbīnskābei un piridoksīnam šajā ziņā efektīvi izrādījās E vitamīns un pantotēnskābe.

Tādējādi vesela virkne kosmisko lidojumu faktoru nosaka organisma paaugstinātu prasību pēc dažiem vitamīniem. Tagad uzskata, ka kosmonauta diennakts uzturdevā nepieciešams papildus iekļaut 200 mg askorbīnskābes, 100 mg PP vitamīna, pa 4 mg tiamīna un riboflavīna, ne mazāk par 4 mg piridoksīna, līdz 30 mg nikotīnskābes amīda, 50—100 mg alfa-tokoferola un 20 mg pantotēnskābes. B12 un folijskābes daudzumu nosaka, vadoties no lidojuma īpatnībām un ilguma.

Vitamīnu preperātu saturs un devas var mainīties atkarībā no kosmisko lidojumu īpatnībām, ilguma un uztura sastāva. Vēl nepieciešami plaši eksperimentālie pētījumi dažādos kosmonautu dzīves un darbības apstākļos.

J. UDALOVS,
medicīnas zinātņu kandidāts