Okulisti brīdina: ja mēs sēžam vienā un tajā pašā pozā, dažreiz vairākas stundas nepārtraukti raugoties nelielajā, kustīgajā televizora vai monitora ekrānā, tad nodarām ļaunu acs muskulim un redzes nervam.

Cilvēka acs uzbūve pieļauj tās ātru pielāgošanos dažādai apgaismojuma intensitātei, izplatījuma veidiem, attālumam utt. Ja acis labi kalpo to īpašniekam, tad tās ir kustīgas, nepārtraukti reaģē uz apkārtējās vides ietekmi, t.i., darbojas tā, kā to ieprogrammējusi daba.

Taču mēs jau diezgan ilgi dzīvojam arī kustīgo attēlu pasaulē, un lielais vairums ļaužu televīzijas garās svētku programmas uzskata kā obligātu piedevu pie svētku maltītes.

Tātad pasauli iepazīstam, galvenokārt pateicoties redzes izjūtām, saņemot informāciju no grāmatām, avīzēm, ekrāna, monitora. Acīm jāizvērtē apkārtējās parādības — attālums, apgaismojums, virziens. Bērni, mācoties skolā un gatavojot mājas darbus, ar acīm ieurbjas grāmatā, burtnīcā, tabulās, bet atpūtas brīžos izklaidējas ar kompjūteru spēlēm vai skatās televīzijas pārraides. Citas izjūtas, izņemot redzes izjūtu, viņiem pārstāj eksistēt.

Tā visa rezultātā pieaug acu slimnieku skaits. Tomēr civilizācijas tālāka attīstība ir neizbēgama, un mēs saņemsim arvien vairāk ekranizētās informācijas, tāpēc liela uzmanība jāpievērš redzes higiēnai, jāizpilda speciāli acu vingrinājumi.

Pēc kādas televīzijas programmas noskatīšanās pacentīsimies atraut skatienu no ekrāna un izpildīt dažus acu vingrinājumus:

1. Skatīties dažādos virzienos, vispirms tālumā, it kā gribētu caururbt ar skatienu sienu, pēc tam — bezgalībā; iziet tumšā istabā vai vismaz aizvērt acis un virzīt skatienu tumsā — tālu aiz horizonta, turklāt vienlaikus atpūšoties un cenšoties nomierināt nervu sistēmu.

2. Pielikt plaukstas sejai un ar pirkstu spilventiņiem spiest uz acu āboliem apmēram 20 sekundes, pēc neliela pārtraukuma atkārtot vingrinājumu un tā — vairākas reizes.

3. Ne mazāk kā 3 reizes dienā vingrināt acu ābolus, izdarot ar tiem riņķveida kustības — 5 reizes pa labi, 5 reizes pa kreisi, paskatoties uz griestiem, tad uz grīdu, paveroties pa kreisi, it kā gribētu ieraudzīt savu ausi, un pa labi.

Iesakām arī, it sevišķi svētkos, kad ir tik daudz interesantu televīzijas pārraižu, atrast laiku, lai atpūtinātu acis, skatīties dažādos virzienos un pavērot apkārtējo vidi no dažāda attāluma. Pacentīsimies ieraudzīt pēc iespējas vairāk: kokus, lapas, ļaudis, ielas, putnus.

Lieliski atpūtina acis dažādas izpriecas svaigā gaisā, klajumā, jo tad mums gribot negribot ar skatienu vienlaikus “jāreģistrē” daudzi sīkumi.