Nereti sievietes žēlojas: “Mājās neviens pirkstiņu negrib pakustināt! Tiklīdz ko palūdzu izdarīt, tā vien dzirdu — nav laika… Bet kur lai es to ņemu?”

Tomēr vienīgā iespēja ietaupīt laiku ir tieši ģimenes locekļu iesaistīšana mājas darbos. Protams, kā uz burvju mājienu piespiest tuviniekus uz saimniecības lietām sākt skatīties ar saimnieka aci diez vai izdosies. Tādēļ pieradināšana jāuzsāk ļoti savlaicīgi — tikko nodibināta ģimene, kad bērni vēl mazi.

Aplūkosim divus racionālas dzīvokļa uzkopšanas modeļus. Pirmā piekritēju devīze varētu būt “Brīvas brīvdienas!“.

Tūdaļ pēc darba brīvdienu priekšvakarā (parasti tā ir piektdiena) visa ģimene sanāk kopā. Šo dienu neviens nedrīkst izmantot savās interesēs — nedz ieplānot kādas izklaides, nedz norunāt “randiņus”. Iemesls tam ļoti svarīgs — mājās būs tīrīšana.

Lai darbi labāk veiktos, katram jābūt atbildīgam par kaut ko konkrētu. Piemēram, sieva rosās pa virtuvi, jo tā taču ir viņas galvenā darbavieta mājās. Tiek pārlūkoti un kārtoti skapīši un plaukti, mazgāti un spodrināti trauki, ieviesta kārtība ledusskapī utt. Vīrs (vecākais dēls, znots) izdauza vai ar putekļu sūcēju iztīra tepiķus, izmazgā vannu, izlietni, tualeti. Bērni noslauka putekļus, sakārto plauktos grāmatas, izmazgā grīdas, bet paši mazākie kārto savas rotaļlietas. Galvenais, lai katrs skaidri zinātu, kas viņam jādara, un neslaistītos bez darba. Tā kā ikviens piedalās dzīvokļa uzkopšanā, tad diez vai pats atļausies pielāčot grīdu, izmētāt savas lietas.

Pēc darba visi nomazgājas un labā garastāvoklī sēžas pie vakariņu galda. No rīta ģimene pamostas lieliskā omā — viegli elpot, viegli ap sirdi — priekšā divas pilnīgi brīvas brīvdienas, dari, ko vien vēlies!

Otrā modeļa devīze varētu būt “Nekādas tīrīšanas!“. Dzīvoklis, protams, tiek uzposts, taču te galvenais ir kaut ko padarīt katru dienu. Piemēram, pirmdien pēc vakariņām (vai no rīta — atkarībā no darba laika) saimniece iztīra virtuves skapīšus, atvilktnes, nomazgā gāzes plīti. Otrdien sakārto priekšnamu, trešdien — guļamistabu utt. Darbus visai nedēļai saplāno atbilstoši katra ģimenes locekļa dienas gaitām, tikai katram skaidri jāzina savi pienākumi. Piemēram, dēls vai meita allaž mazgā grīdas. To viņi var darīt tad, kad pašiem ērtāk, tikai ar vienu noteikumu — tām vienmēr jābūt tīrām. Mazākie bērni var slaucīt putekļus, rūpēties, lai vannas istabā visi priekšmeti aizvien būtu spodri (ziepju trauciņi, spogulis u. tml.). Vienmēr taču atrodas sīki darbiņi, kas kopumā paņem daudz laika. Mazie, tos apdarot, atslogo pieaugušos un arī paši jūtas ģimenē nozīmīgāki.

Bet varbūt jūs saviem tuviniekiem piedāvāsiet elastīgāku sistēmu: kolīdz redzi nekārtību, nepaej garām! Esi pamanījis, ka izlietne vannas istabā kļuvusi pavisam pelēcīga — tūlīt izmazgā, apšļakstīta siena — notīri tūlīt… Tikai piecas minūtes, un nedēļas beigās veselu pēcpusdienu nevajadzēs rauties vaiga sviedros, lai apdarītu visus darbus uzreiz.