• Jāatceras, ka dēla jaunā sieva ir maiga, trausla būtne, kas gaida (vismaz sākumā) īpašu uzmanību pret sevi. Vedekla jāuzņem ar cieņu, lai arī nebūtu jums pa prātam. Viņa taču nav vainīga, ka dēla gaume atšķiras no jūsējās.
  • Nedrīkst ļauties garastāvoklim, uzklausīt tenkas un dažādus spriedumus no malas. Ja būsiet pietiekami gudra, tad pati spēsiet gan saprast, gan novērtēt savu vedeklu.
  • Nerunājiet nekā slikta par viņu ne dēla, ne citu cilvēku klātbūtnē. Nežēlojieties par vedeklu viņas vecākiem — viņi nekad nenosodīs savu meitu, pat ja būs to pelnījusi.
  • Neskopojieties ar uzslavām! Tās vedeklu iedrošinās, iedvesīs pārliecību par saviem spēkiem. No sirds priecājieties par viņas veiksmēm. Ja vedekla kaut kādā ziņā ir pārāka par jums, nekautrējieties mācieties arī no viņas.
  • Neizturieties augstprātīgi! Piekāpieties mīļā miera labad. Ja jaunie ļaudis būs saprātīgi, viņi paši apjēgs, ka kļūdījušies.
  • Nepieprasiet, lai vedekla jūs sauc par māti. Ja viņa to gribēs, darīs bez teikšanas.
  • Ja dēlam ir grūti materiālie apstākļi, palīdziet, neizvirzot nekādus noteikumus, lai jaunie nejustos pazemoti.
  • Nepārmetiet, ka pārāk daudz naudas, jūsuprāt, tiek tērēts izpriecām un apģērbam. Ja nu jaunā ģimene patiešām neprot rīkoties ar naudu, tad vainojiet sevi — neesat radinājusi dēlu taupīt.
  • Neapvainojieties, ja mazmeitu nenosauks jūsu vārdā vai neizvēlēsies jūsu izraudzīto vārdu. Jaunajiem ir pašiem savi apsvērumi.
  • Neiejaucieties, ja vedeklas un dēla starpā uzliesmo strīds. Jūsu līdzdalība stāvokli tikai pasliktinās.
  • Neizvirziet nekādas prasības attiecībā uz jūsu vecumdienām. Dēlam taču bijusi iespēja attieksmi pret veciem cilvēkiem mācīties no jums, tātad, cerams, ka viņš arī jūs nepametīs grūtā brīdī.
  • Neliedziet sev personisko dzīvi, nepieļaujiet, ka pilnībā tiekat nodarbināta dēla ģimenē. Dodiet jaunajiem iespēju pašiem tikt galā ar savām grūtībām, taču vienmēr palikt novērotājas pozīcijā arī nevajadzētu.