Žurnāla “Priusaģebnoje hozjaistvo” redakcija saņēmusi vēstuli no O. Pehova no Karagandas. “Jau pirms diviem tūkstošiem gadu bija zināms, par mēness fāžu ietekmi uz sējas termiņiem. Tagad, liekas, arī zinātne nenoliedz šo ietekmi. Šo to var novērot arī praksē. Piemēram, mans dārza kaimiņš gurķus iesēja diezgan sliktā zemē, laistīja reti, bet ražu novāca spaiņiem. Vērodams, kā es visu vasaru kopju savas dobes, bet tajās ir vieni tukšzieži, viņš beidzot atklāja man savu noslēpumu. “Jāsēj pēc tam, kad sākusies pilnmēness fāze,” viņš sacīja. Vienu dobi tā arī iesēju — gurķi izauga, bet otrā, kur sēju, fāzi neievērodama, atkal vēja ziedi vien.” viņa raksta.

Žurnāla redakcija piebilst: runas par mēness fāžu ietekmi uz mūsu zemes lietām nav jaunas. Uzskata, ka tās ietekmē paisumus un bēgumus, zināmā mērā — arī meteoroloģisko stāvokli, atstāj iespaidu uz dažu cilvēku pašsajūtu. Hipotēze, ka mēness fāzes ietekmē dārzeņu ražību, radusies jau antīkajā laikmetā un bija plaši izplatīta viduslaikos. Vēlāk šo apgalvojumu kvalificēja kā izdomu. Taču laiku pa laikam atkal parādās kāds paziņojums par ražības atkarību no mēness fāzes. Šis “atklājums” patiesībā ir seno priekšstatu atspulgs. Starp citu, pārbaudīt šo apgalvojumu praksē taču nav grūti.