Daudzi sacīs, ka labākā, protams, ir bērza malka, jo tā dod vairāk siltuma. Jā, tas ir tiesa, bērza malka dod apmēram pusotras reizes vairāk siltuma nekā, piemēram, apses vai alkšņa malka. Tā kā malku pie mums aprēķina un pārdod pēc apjoma, nevis pēc svara, bērza malku iedzīvotāji sevišķi daudz pieprasa. Bet bērza malka ir deficīts. Jāpiebilst, ka apses vai alkšņa malka nebūt nav sliktāka par bērza malku, daudzējādā ziņā pat to pārspēj.

Apses un alkšņa malka deg ar garu liesmu, kas nekūp. Ja namamāte grib saglabāt tīrus katlus, viņa plīti kurina ar apses malku. Pievērsiet uzmanību ikdienā lietojamiem sērkociņiem. Tie deg ar tīru, vienmērīgu liesmu un nekūp. Sērkociņus gatavo no apses.

Apses malka ne tikai pati nekūp, bet arī iztīra dūmvadā sodrējus. Ja krāsni vairākas reizes izkurina ar apses malku, sodrēji dūmvadā kļūst mīksti un nobirst. To var apliecināt skursteņslauķi, kam apses malka ir sevišķi patīkama. Bērza malka turpretī rada sodrējus, jo tā satur daudz sveķainu vielu.

Tātad turpmāk, cerams, jūs nenoniecināsiet apses malku. Grūti ir aizdedzināt slapjas apses pagales. Ja apses malka ir slapja, tā slikti deg, daudz siltuma tiek patērēts malkā esošā ūdens sasildīšanai un iztvaicēšanai. Slapja malka dod apmēram par 25% mazāk siltuma nekā sausa. Tātad nevainosim malku, bet saimnieku. Malka ir laikus jāsazāģē, jāizkaltē un labi jāglabā.

J. Proskurins,
inženieris