Mazsagatavotam peldētājam lielu distanci nopeldēt ir vieglāk brasā nekā kraulā. Peldot brasā, vajadzīga mazāka spēku piepūle. Bez tam šim peldēšanas veidam piemīt kāda ievērojama īpašība: brasu lieto, ārstējot skoliozi, kas bieži sastopama jaunākā skolas vecuma bērnu vidū.
Skolioze ir ne tikai mugurkaulāja nepareizs izliekums, bet arī organisma vispārēja saslimšana. Tā traucē krūšu un vēdera dobuma orgānu, sirds, muskuļu sistēmas funkcijas. Tāpēc, ārstējot skoliozi, pirmām kārtām jāpaaugstina organisma vispārīgais tonuss. Bet to panāk ar pareizi un mērķtiecīgi organizētiem elpošanas un fiziskiem vingrinājumiem, kuru būtība izpaužas vienlaikus izdarītās simetriskās kustībās.

Brass teicami attīsta plecu joslas un muguras muskuļus, tas ir, tieši tās muskuļu grupas, ko skoliozes ārstēšanas gaitā pirmām kārtām nepieciešams nostiprināt. Bet vienlaicīgās un simetriskās kustības, kuras jāizdara, peldot brasā, ir it kā speciāli radītas tam nolūkam, lai turētu mugurkaulāju taisnā, dabiskā stāvoklī.

Kustību koordinācijas ziņā brass ir vissarežģītākais no visiem peldēšanas veidiem.

SĀKUMA STĀVOKLIS: peldētāja ķermenis horizontāli guļ uz ūdens virsmas, seja līdz uzacīm iegremdēta ūdenī, rokas izstieptas, plaukstas pavērstas lejup, īkšķi saskaras viens ar otru, kājas izstieptas.

Kustības vispirms sāk ar rokām. Tās vienlaikus un simetriski pagriežas ar plaukstām uz āru, pēc tam delnas mazliet ieliecas un tver ūdeni. Sākas airēšanas kustība uz sāniem un viegli uz leju. Šīs kustības sākuma momentā galva paceļas tā, lai mute atrastos virs ūdens. Elpošana notiek caur muti. Pēc tam roku kustība paātrinās — airēšanas kustība sasniedz vislielāko ātrumu, pie tam tās laikā rokas nedrīkst aizvirzīties aiz plecu līnijas.

Pabeigušas airēšanas virzienu, rokas atgriežas sākuma stāvoklī: saliecas elkoņu locītavās, apakšdelmi un delnas (ar lejup pavērstām plaukstām) nolaižas zemāk par pleciem un sāk tuvināties, bet kustības nobeigumā delnas savienojas (apmēram 5—10 cm zem ūdens līmeņa). Seja šai momentā atkal iegremdējas ūdenī, un sākas izelpa. Vienlaikus peldētājs pievelk kājas. Tās saliecas gurnu un ceļgalu locītavās. Ceļgali pie tam pavēršas uz āru un leju apmēram plecu platumā. Katra uz savu pusi pavēršas arī pēdas, tikai mazliet platāk nekā ceļgali, bet tad iztaisnojas (purngali vērsti pret sevi).

Pēc tam kājas, balstoties ar pēdas iekšpusi un lielu pret ūdeni, sāk atliekties (gurnu un ceļgalu locītavās). Kustības ātrumu nepārtraukti kāpina.

Rokas beidz kustību mazliet agrāk. Pakāpeniski iztaisnojoties, tās atgriežas sākuma stāvoklī.

Kustības nobeigumā kājas sakļaujas. Peldētājs slīd pa ūdeni, kamēr samazinās ātrums, bet pēc tam viss kustību cikls atkārtojas.

APMĀCĪBAS SECĪBA
Kāju kustības ir svarīgākais un sarežģītākais brasa tehnikas elements. Ar kāju kustībām arī jāsāk apmācība.

Apmācību sāciet uz sauszemes. Nosēdiniet bērnu uz sola vai cita paaugstinājuma. Kustības labāk mācīt katru atsevišķi. Uz “viens” — sākuma stāvoklis: kājas izstieptas, pirkstgali nostiepti uz leju. “Divi” — kājas liecas gurnu un ceļgalu locītavās un pievelkas, ceļgali izspiesti. “Trīs” — pēdas pavēršas katra uz savu pusi, purngali atliecas pret sevi. “Četri” — kājas izdara airēšanās grūdienu un iztaisnojas. Pēc nelielas pauzes kustību cikls atkārtojas. Sagatavošanas kustības uz “divi”, “trīs” izpilda lēni, airēšanas kustību uz “četri” — ātri.

Kad skolēns labi apguvis vingrinājumus uz sauszemes, pārejiet uz to pašu vingrinājumu apmācīšanu ūdenī (guļot uz vēdera, pieturoties pie kāda nekustīga balsta). Pēc tam noslīpējiet kustības slīdējumā pa ūdeni uz krūtīm. Kustības savienojiet ar elpas aizturēšanu pēc ieelpas.

Kad vingrinājums pabeigts, lieciet skolēnam, stāvot līdz viduklim ūdenī, izdarīt ieelpu, pēc tam iegremdēt seju ūdenī, izstiept rokas, atgrūzties no dibena un izdarīt ar kājām 3—4 airēšanas kustības (kamēr pietiek gaisa). Tad skolēns pieceļas, 5—10 reizes izdara izelpu ūdenī un atkal atkārto vingrinājumu.

Nobeigumā lieciet skolēnam šīs pašas kustības noslīpēt, pieturoties pie peldoša priekšmeta, pie tam raugieties, lai sagatavošanas kustības būtu slaidas (tas samazina ūdens pretestību), bet airēšanas kustības ar kājām — spēcīgas, ar pieaugošu ātrumu.

Kad skolēns apguvis kāju kustības, māciet viņam strādāt ar rokām. Lieciet viņam nostāties seklā vietā, noliekties, iegremdēt zodu ūdenī un vienlaikus simetriski izdarīt attiecīgās roku kustības.

Tikai pēc tam, kad skolēns labi apguvis kāju un roku kustības, var sākt peldēšanu brasā ar ūdenī iegremdētu seju, pēc ieelpas aizturot elpu, un, visbeidzot, pilnīgi koordinējot roku, kāju un elpošanas kustības.

Lai pilnveidotu skolēna prasmi, nepieciešams daudzas reizes atkārtot visus vingrinājumus un pakāpeniski palielināt peldēšanas ātrumu un attālumu. Kad skolēns bez sevišķām grūtībām spēj nopeldēt 50—100 metrus, varat uzskatīt, ka peldēšanu brasā viņš apguvis.

J. SAPOŠŅIKOVS,
Maskavas baseina “Čaika” vecākais treneris