Prasme pareizi uzvesties pie galda, skaisti ēst zināmā mērā raksturo arī cilvēka vispārējās kultūras līmeni.

Pie viesību galda pirmā sēžas namamāte, viņa pirmā arī sāk ēst. Ja namamāte vai kāds no tuviniekiem pasniedz viesiem ēdienus, tad vispirms jāapkalpo goda viesi un pirmām kārtām sieviete. Ja pie galda ir vairākas sievietes, tad ēdienu vispirms pasniedz gados vecākajai.

Namamātei jābūt vienlīdz uzmanīgai pret visiem viesiem. Ēdieni jāpiedāvā, nevis jāuzspiež. Pirms ielej viesim dzērienu, jālūdz viņam atļauja. Cilvēks, kas pie viesību galda neatlaidīgi pieprasa dzert, parāda savu nepieklājību un neprasmi uzvesties.

Ēdieni no kopējā trauka jāņem ar traukam klāt pieliktajiem galda piederumiem. Ēdot nevajag pieliekties pie šķīvja, bet gan jāceļ ēdiens pie mutes. Pārtraucot ēšanu (runu, dziesmu laikā), galda piederumus atstāj uz šķīvja; tāpat tos nenoņem arī brīdī, kad uzliek ēdiena papildinājumu. Jāapēd viss uzliktais ēdiens, tādēļ nepazīstamus ēdienus uzliek nedaudz un pagaršo. Jāiemācās ēst un dzert klusu.

Pēc sena paraduma glāzes paceļ, sveicot jubilārus, pateicoties un vēlot labu viesību rīkotājiem. Glāzes saskandina ar jubilāru un tuvākiem galda biedriem tikai tādās viesībās, kur viesu nav daudz.

KĀ KURŠ ĒDIENS ĒDAMS
Uzliekot ēdienu uz šķīvja, jāievēro mērenība. Nevajag vienlaikus salikt šķīvī dažādus aukstos uzkožamos — siļķi, gaļu, rasolu, dažādus salātus. No pārpildīta šķīvja grūti ēst, tas izskatās neglīts, bez tam, produktiem sajaucoties, tie zaudē savu īsto garšu. Ja uzkodas sakārtotas uz plastmasas irbulīšiem, piemēram, siers, šķiņķa šķēlīte, plūme un tamlīdzīgi, tad tās ēd, turot aiz irbulīša.

Maizi no šķīvja ņem ar pirkstiem, to nekož no visa rieciena, bet atlauž pa daļām.

Sviestu no sviesta trauka ņem ar sviesta nazi. Maizes šķēlīti apziež, to neturot rokās, bet gan noliekot uz maizes šķīvīša.

Sviestmaizes parasti ņem rokā. Izņēmums ir kombinētās sviestmaizes; lielas maizes šķēles, uz kurām sakārtoti dažādi produkti. Šīs sviestmaizes liek uz uzkožamo šķīvja un ēd ar nazi un dakšiņu.

Mīkstas olas pasniedz olu turētājā kopā ar karotīti.

Cieti vārītas olas liek galdā nolobītas un gareniski pārgrieztas ar mērci (krējuma, majonēzes). Tās liek uz uzkožamo šķīvja un ēd ar dakšiņu.

Buljonu ēd ar karoti, ja tas ir ļoti karsts un ja tajā ir frikadeles, olas un citi produkti. Ja piedevās ir grauzdiņi, pīrādziņi, sāļie cepumi, pildītas pankūkas, buljonu drīkst dzert.

Karstos zivju ēdienus ēd ar zivju nazi un dakšiņu, izņēmuma gadījumā var izmantot divas dakšiņas. Asakas no lūpām paņem ar dakšiņu un novieto uz šķīvja malas.

Karstos gaļas ēdienus griež ar nazi un ēd ar dakšiņu. Katrs kumoss jāapēd uzreiz un tikai pēc tam jānogriež nākošais. Kotletes un citus maltas gaļas ēdienus, tāpat kā kartupeļus, ar nazi negriež, bet sadala ar dakšiņu.

Svaigi augļi un ogas ir vislabākais deserts.

Ābolus liek uz deserta šķīvja, ar augļu nazi sadala un izņem serdi.

Vīnogas pa vienai noplūc no ķekara, neliekot visu zaru pie mutes.

Melones un arbūzus pasniedz, sagrieztus šķēlēs. Ēd no deserta šķīvja, melones — ar tējkaroti, arbūzus — ar deserta nazi un dakšiņu.

Dārza zemenes pamērcē cukurā, pieturot aiz kātiņa vai lapiņām, pēc tam ogu ar lūpām noplūc. Lapiņas atstāj uz šķīvja malas.

Mandarīniem miziņu noloba ar pirkstiem un mīkstumu sadala daiviņās.

Apelsīniem mizu griež ar augļu nazi, mīkstumu sadala daiviņās.

Banānam atdala mizu un mīkstumu ēd ar tējkaroti vai deserta dakšiņu.

Aprikozēm un persikiem uz deserta šķīvja izņem kauliņus un ēd ar deserta dakšiņu.

Greipfrūti jāpārgriež uz pusēm, jāapber ar pūdercukuru un jāēd ar tējkaroti.

Ja sieru pasniedz kā desertu, tad siera šķēlīti uzliek uz sava šķīvja un ēd ar deserta nazi un dakšiņu.

Kafiju vai tēju dzerot, cukuru ņem ar īpaši šim nolūkam domātu karotīti vai standziņām (graudu cukuru), tās nemērc dzērienā. Cukurs jāizmaisa uzmanīgi un pēc iespējas klusu, nepieskaroties ar karoti glāzes vai tasītes malām. Dzerot nedrīkst atstāt karotīti traukā, to noliek uz apakštasītes. Nav pieņemts liet dzērienu uz apakštases, lai to atdzesētu.

Mīkstās kūkas un tortes ēd ar tējkaroti vai kūku dakšiņu, cietās — ar kūku dakšiņu.

Bieži pusdienu nobeigumā pasniedz stipru melnu kafiju austrumnieku gaumē. Šo kafiju, ko pasniedz mazās tasītēs, var dzert, turot apakštasi rokā. Kakao, tēju, pienu tā nedzer. Viesi kafiju austrumnieku gaumē var dzert pa malkam arī stāvot kājās un sarunājoties.

Pēc ēšanas galda piederumus noliek uz šķīvja ar spaliem uz labo pusi, bet salveti — pa kreisi no šķīvja. Papīra salveti noliek uz šķīvja.

Namamāte pirmā noliek salveti un ceļas no galda. Pirmās no galda aiziet sievietes, tad — vīrieši.

Lai cik patīkamas būtu viesības, nedrīkst aizmirst, ka ilgstoša viesošanās var nogurdināt mājas saimniekus.

Pēc īsas atvadīšanās, kurā savstarpēji pateicas (viesi — par laipno uzņemšanu un jauki pavadītu vakaru, mājasmāte — par apmeklējumu), viesību dalībnieki šķiras.

A. Šukele