• Cieniet savu bērnu kopš pirmajām tā dzīves dienām, jo viņš jau tad ir cilvēks! Izturieties pret viņu kā pret saprātīgu būtni, nekrāpiet viņu, neizrīkojieties kā ar nedzīvu priekšmetu. Tikai tad bērns iemācīsies cienīt gan pats sevi, gan citus cilvēkus.
  • Piemērojiet teoriju bērna audzināšanai, nevis bērnu — teorijai! Mēs taču neaudzinām statistiski vidēju būtni, bet gan konkrētu bērnu. Katrs bērns ir citādāks un citādi reaģē uz mūsu rīcību.
  • Vecākiem vispirms pašiem jābūt skaidrībā par audzināšanas mērķiem, tad vieglāk būs noskaidrot, kā tos panākt. Mērķis nosaka paņēmienus.
  • Meklējiet un atbalstiet bērnā visu labo un neapmierinieties tikai ar sliktā novēršanu! Pārlieciniet bērnu, ka viņš ir labs. Uzmundrinājumi un mērķtiecīga virzīšana ir nesalīdzināmi iedarbīgāki nekā sodi.
  • Audziniet paši sevi ne mazāk kā savu bērnu! Vislabākā audzināšana ir pašaudzināšana. Gudri vecāki prot mācīties arī no bērna.
  • Centieties iegūt bērna uzticību, pārlieciniet viņu, nevis pavēliet. Esiet prasīgi, bet nebaidieties dažreiz arī piekāpties.
  • Citu domas nevērtējiet augstāk par bērna interesēm! Audzināšanā nebaidieties turēties pie sava viedokļa; bērnu vislabāk spēj izprast viņa vecāki.
  • Pirms sakāt bērnam “Nē!” apsveriet, kādā veidā varētu viņam teikt “Jā!”.
  • Veltījiet bērnam visu mīlestību un maigumu, uz kādu esat spējīgi, bet neizlutiniet viņu! Nenosodiet bērnu, kad viņš izdarījis kādu pārkāpumu, nosodiet šo pārkāpumu! Neatstājiet bērnu bez padoma un atbalsta, bet palīdziet vienmēr un visur, kad viņš grib darboties patstāvīgi!
  • Neuztveriet audzināšanu tik ļoti nopietni, ka tā vairs nesagādā prieku. Pierādiet sev, ka bērns dod vairāk prieka nekā rūpju. Esiet dabiski, nevairieties no laba humora attiecībās ar bērnu!