Pastiprinātu tieksmi kairināt savus dzimumorgānus, ko vēl sauc par onānismu, nereti novēro nervoziem bērniem. Sākumā tā var attīstīties kā reakcija uz lokālu kairinājumu ārējo dzimumorgānu apvidū, niezi, higiēnas neievērošanu, tārpu (sevišķi spalīšu) invāziju, vulvovaginitu meitenēm, fimozi zēniem.
Veicinošie apstākļi, kas nostiprina neirotiskās reakcijas, ir bērna vājā nervu sistēma, pieaugušo nepareizā nostāja un audzināšanas kļūdas. Bērniem, kas pārcietuši infekcijas, sevišķi, ja viena sekojusi otrai īsā laika sprīdī, un pēcinfekcijas periodā nav ievērota saudzējoša pieeja, nav bijusi pareiza bērna ēdināšana un kopšana, rezultātā parādās novājinātās nervu sistēmas traucējumi: bērns kļūst raudulīgs, kaprīzs, var pierādīties miega, ēstgribas traucējumi. Vieglāk nekā citiem bērniem uz šāda novājināta nervu sistēmas fona ātri nostiprinās kaitīgie ieradumi. Sevišķi tas novērojams tā sauktajos bērnu vecuma kritiskajos periodos, tas ir, 3—4, 7—8 un 13—15 gadu vecumā. Pubertātes periodā, kad strauji sāk attīstīties hormonu darbība, bērni sevišķi uzņem erotiskos kairinājumus, asi novēro pieaugušo intīmo izturēšanos sadzīvē, filmās, literatūrā.
Nepareiza pieaugušo nostāja pret šādu bērnu: ar stipriem rājieniem, sodiem, draudiem, biežām pārrunām par šo tematu var panākt tieši pretējo, jo tas veicina uzmanības saistīšanu, vēlēšanos noslēpt savas izdarības no pieaugušajiem. Nereti bērns kļūst vēl nervozāks, erotiskāks, noslēgtāks, jo pārdzīvo vainas sajūtu un baidās no sodiem.
Ja vecāki baida bērnus ar smagām sekām, dažreiz var attīstītes pat smagas neirotiskas reakcijas. Bērni kļūst viegli nogurdināmi, izklaidīgi, var pazemināties darba spējas skolā, var parādīties miega traucējumi un attīstīties nevēlamas rakstura iezīmes.
Lai novērstu minētos kaitīgos ieradumus bērniem un nostiprinātu viņu nervu sistēmu, vispirms nepieciešams ievērot pareizu dienas režīmu. Jārūpējas, lai bērns vakaros ātri iemigtu, lai gulētu dziļā, veselīgā miegā. Telpai, kur bērns guļ, jābūt labi vēdinātai, ne pārāk siltai. No rītiem pēc atmošanās nedrīkst ļaut bērniem vārtīties pa gultu. Jāseko, lai bērni neuzturas ilgi tualetes telpās, nelasa nepiemērotu literatūru, neskatās filmas ar erotisu saturu. Bērniem nav jādod uzbudinošas garšvielas. Jāgādā, lai viņi daudz uzturētos svaigā gaisā, nodarbotos ar sportu, lai būtu ieinteresēti vecumam piemērotās, saistošās nodarbībās, būtu nodarbināti fiziski mājas darbos un pēc iespējas vairāk būtu pieaugušo uzraudzībā. Pieaugušajiem jāizturas nosvērti, mierīgi, jācenšas prasmīgi pārslēgt, ieinteresēt bērnu saistošās nodarbībās, sportā. Dažos gadījumos ir nepieciešama arī ārsta palīdzība, nervu sistēmu stiprinoši un nomierinoši medikamenti, ūdens procedūras (ādas norīvējumi, dušas).
M. DIŅĢELE,
Republikas psihoneiroloģijas dispansera bērnu kabineta vadītāja