Kam gan rudeņos nav bijis prieks par pīlādžiem, kuri ar saviem oranži sarkanajiem augļu ķekariem rotā mūsu ceļmalas un mežmalas. Taču pīlādžu augļi ir arī ļoti veselīgi. Tie satur ap 110—140 mg% C vitamīna (Antonovkas āboli — 10—12 mg%), ap 15% karotīna un bagātīgi fitoncīdās vielas, ar kurām aizsargā organismu pret vīrusu un baktēriju izraisītajām slimībām. Rudens un pavasara periodos, kad draud sezonas katars un gripas epidēmija, pīlādžus ieteicams lietot ik dienas. Tāpēc rudenī, kad pīlādžu augļi pietiekami ienākušies, saglabāsim tos ziemai.

No ķekariem attīrītos augļus mazgā vairākos ūdeņos un pēc tam sašķiro. Ieberot tos spainī ar ūdeni, nebojātie, vērtīgākie, nobriedušākie augļi nogrimst dibenā, bet bojātie, mazvērtīgākie, kas vēl nav pietiekami ienākušies, peld virs ūdens. Vērtīgākos augļus konservē cukura sīrupā, no mazvērtīgākajiem — gatavo biezeni vai iegūst sulu. Sulu var arī pārraudzēt vīnā.

Pīlādžu augļi cukura sīrupā.
Pīlādžu augļus izber uz sieta, lai notek ūdens un augļi apžūst. Pagatavo piesātinātu cukura sīrupu. To, ka sīrups ir piesātināts, secina pēc tā, ka iebērtais sausais cukurs tajā nenogrimst un vairs neizkūst. Piesātinātā, verdošā sīrupā blīvi ieber apžuvušos veselos augļus, masu samaisa un iepilda rūpīgi iztīrītās burciņās. Piepildītās burciņas, pārsegtas ar rūpīgi nomazgātiem lakotiem skārda vāciņiem, liek katlā ūdenī uz paliktņa pasterizēšanai. Kad, ūdenim katlā vāroties, temperatūra burciņās sasniedz 85 oC, burciņas izņem no katla un vāciņus nekavējoties aizvalcē. Uzglabā vēsā vietā.