Vārpstveida vainagi. Vārpstveida vainagu audzē liela auguma šķirnēm, kas potētas uz ļoti maza auguma klonaudžu potcelmiem; vidēja un maza auguma šķirnēm, kas potētas uz maza auguma klonaudžu potcelmiem, ļoti ražīgām maza auguma šķirnēm, kas potētas uz vidēja auguma klonaudžu potcelmiem, bumbierēm, kas potētas uz klonaudžu potcelma Cydonia A.

Izšķir vairākus vārpstveida vainagus, no kuriem nozīmīgākie ir ar slīpiem, horizontāliem un nokareniem 1. pakāpes skeletzariem, tomēr par visintensīvāko uzskata slaido vārpstu.

Slīpzaru vārpstu veido līdzīgi kombinētajam vainagam, vienīgi attālumi starp skeletzariem ir par 10—15 cm mazāki. Pirmā skeletzaru posmā pumpuru cikla robežās izraugās 3 vai 4 zarus, bet augstākos 1. pakāpes skeletzarus ieaudzē pakāpeniski ik pēc 20—25 cm. Pirmās pakāpes skeletzarus ieaudzē tā, lai tie ar vadzaru veidotu 55o leņķi. Zarus ar šaurākiem leņķiem, ja to atzarošanās vieta ir izturīga, ar sprūda palīdzību izlabo, bet lēzenos zarus uzsien; ja atzarošanās vietā leņķis ir šaurs un neizturīgs, zaru izgriež.

Pēc stāda iestādīšanas pirmajam skeletzaru posmam šķirnēm ar 2/5 pumpuru ciklu izvēlas 1., 2. un 5. zaru vai arī 1., 2., 4., un 5. zaru, ar 3/8 ciklu izvēlas 1., 3., 5. un 7. zaru. Izraudzītos zarus saīsina — apakšējam zaram atstāj 8—9 pumpurus, pārējos zarus noīsina vienādā augstumā ar apakšējo zaru, vadzaram atstāj 8—10 pumpurus. Šķirnēm, kam sānpumpuru aktivitāte ir vāja, skeletzarus apgriež vairāk, bet šķirnēm, kam ir augsta sānpumpuru aktivitāte un sānzaru veidošanas spēja, skeletzarus apgriež mazāk. Turpmāk katru gadu uz vadzara ik pēc 20—25 cm ieaudzē vienu jaunu 1. pakāpes skeletzaru. Vainags ir izveidots, ja uz vadzara ieaudzēti 8 vai 9 pirmās pakāpes skeletzari. Uz 1. pakāpes skeletzariem ik pēc 20—25 cm ieaudzē 2. pakāpes skeletzarus, bet uz šiem skeletzariem — augļzarus. Sānzaru dzinumus ik gadus saīsina, atstājot 3—5 pumpurus, un pārveido par augļzariem.

Horizontālo zaru vārpstai 1. pakāpes skeletzarus atliec horizontāli, t. i., lai tie ar vadzaru veido 90o leņķi. Atliektos skeletzarus nostiprina ar īpašiem, no 3mm stieples izgatavotiem zaru atliecējiem vai arī ar aukliņu atsien pie mieta vai pie apakšējiem zariem. Noliekto zaru virspusē bagātīgi veidojas augļzari un atsevišķi ūdenszaru tipa dzinumi. Ik pavasari ūdenszarus izgriež, bet liekos augļzarus izretina. Skeletzaru skaits un attālumi ir tādi paši kā slīpzaru vārpstai. Skeletzarus saīsina, liekos zarus un konkurences zarus izgriež agri pavasarī. Jaunos skeletzarus atliec un nostiprina ar veļas knaģīšiem horizontāli jūnijā vai jūlija sākumā. Arī ūdenszarus un konkurences zarus sagriež grīstē un atliec ar galotnēm uz leju, saīsina un pārveido par augļzariem skeleta veidošanai nevajadzīgos dzinumus.

Nokareno zaru vārpstai skeletzaru galus atliec uz leju, uz tiem veidojas augļzari — rikšzari. Stādam izvēlas 3 ap vadzaru līdzsvarotus skeletzarus un noliec uz leju, pārējos zarus izgriež, bet vadzaru saīsina, atstāj 8—10 pumpurus. Noliektos skeletzarus nesaīsina. Zari jānoliec vienmērīgi. Ja liekums ir krass, tā augšējā daļā veidojas spēcīgi ūdenszaru tipa dzinumi, kuri traucē vainaga veidošanos. Vadzaru ik gadus saīsina, atstājot 8—10 pumpurus. Jaunos sānzarus turpmāko skeletzaru veidošanai noliec jūlijā. Reizē izgriež vai noliec ar galotnēm uz leju un atsien arī konkurences zarus un ūdenszaru tipa dzinumus.

Slaidā vārpsta atgādina brīvi palaistu, ar kompleksiem augļzariem veidotu vertikālu kordonu, kam augšējos zarus regulāri atjauno. Garāko apakšējo zaru grupa ir vairāk sazarota, ar izteiktākiem skeletzaru elementiem. Sānzarus uz vadzara izvieto brīvi, lai tie cits citu nenomāktu. Izveidots slaidās vārpstas vainags sastāv no koka centrālās ass — stumbra un vadzara, 3—4 nelieliem vainagzariem, kas izvietoti 50—90 cm no zemes, un slaidiem lokaniem sānzariem, kuri apņem vadzaru no apakšējo zaru grupas līdz galotnei. Jo augstāk sānzari atrodas, jo tiem jābūt īsākiem un tālāk citam no cita.

Slaido vārpstu veido, stādot viengadīgos acotņus vai arī divgadīgus vainagkokus. Ja stāda labi sazarotus viengadīgos acotņus, vāja auguma šķirnēm tos apgriež 80 cm no zemes, liela auguma šķirnēm ar bagātīgu sasteigto zarojumu — 90—100 cm augstumā, viszemāk — 70—80 cm no zemes griež viengadīgos acotņus, kam nav sānzaru. Sasteigtos zarus, kas garāki par 40 cm, vainaga zonā atstāj, bet stumbra daļā izgriež. Šķirnēm, kas neveido sasteigtos sānzarus, slaido vārpstu var veidot no divgadīgiem vainagkokiem. Tad īsina tikai vadzaru, atstāj 8—10 pumpurus. Sānzarus atliec un nostiprina horizontāli, bet konkurences zarus atliec ar galotnēm uz leju un nostiprina paralēli stumbram. Tos izgriež nākamajā pavasarī. Vasarā, kad sānzari uz vadzara ir 15—18 cm gari, tos atliec un nostiprina horizontāli. Konkurences zarus izgriež vai atliec un nostiprina ar galotni uz leju. Tos izgriež nākamajā pavasarī. Turpmākajos gados vadzaru neīsina, lai neveidotos konkurences zari, sānzariem būtu platāki atzarošanās leņķi un sānzarus nevajadzētu atsiet horizontāli. Ja vadzars pārāk ātri aug uz augšu, bet dzinuma pamatdaļā veidojas vāji sānzari, vadzaru nogriež līdz vidēja auguma konkurences zaram vai sānzaram. Arī sānzarus neīsina, izgriež ļoti spēcīgos un vājos zarus, atstāj vidēja auguma zarus ar izturīgiem atzarošanās leņķiem. Vainaga veidošanu beidz 3.—4. gadā, vadzarus 2—2,5 m augstumā nogriežot līdz vāji attīstītam sānzaram.

Vasaras sākumā slaidās vārpstas vainagiem vertikāli augošos ūdenszarus izlauž. Vēlāk izveidojušos dzinumus galotņo, bet vasaras vidū vainaga pamanītos dzinumus noliec un atsien ar galotni uz leju. Pavasarī izgriež uz leju atliektos un galotņotos dzinumus, retina un atjauno sānzarus un augļzarus. Trešā vai ceturtā gadā pēc stādīšanas izgriež uz stumbra atstātos sānzariņus, kas jau devuši vairākas ražas, taču noēnoti un lieki. Sākot ar 3. gadu, vainagu retina. Sānzarus retina visā vadzara garumā. Sabiezinājumu vietās izzāģē vai izgriež trīsgadīgus un vecākus zarus līdz vadzara valnītim, vai atstāj zara ataudzēšanai 1 cm garus celmiņus. No izzāģētā zara valnīša snaudošie pumpuri veido jaunas vasas, kas jāieaudzē horizontāli. Tā rodas jauni sānzari. Tos atjaunojot vārpstas vidū un augšdaļā to mūžs nepārsniegs 3 gadus. Augstākās kvalitātes ražu dod augļi uz divgadīgās zara daļas. Tādēļ šķirnēm, kas izgriezto zaru vietā no gredzena veido jaunas vasas un ražu attīsta uz divgadīgiem zariem, ievieš trīsgadīgu sānzaru rotācijas ciklu. Pēc šī cikla no vadzara ataugušajām viengadīgajām horizontālajām un lēzenajām vasām ļauj brīvi augt. Vajadzīgās stāvus augošās vasas vasarā lēzeni atsien. Otrajā gadā dzinumi veido augļzarus un ziedpumpurus. Trešā gada pavasarī divgadīgajiem zariem nogriež viengadīgās terminālās gala vasas līdz gadskārtu robežai vai arī līdz ziedpumpuram divgadīgā zara virspusē. Ar ziedpumpuriem klātais divgadīgais zars dod bagātu augļu ražu. Nākamā gada pavasarī to izgriež. Lai šādu rotāciju saglabātu, slaidās vārpstas vainagā vienmēr jābūt pietiekami daudz viengadīgo un divgadīgo zaru.

Apakšējo skeletzaru grupu ritmiski neatjauno. Izgriež tikai zarus, kas vainagu pārāk sabiezina. Atjauno stiprāk nolīkušo zaru galotnes līdz uz augšu vērstam vai brīvākā vietā augošam sānzaram — tas saglabās slaidās vārpstas konisko formu.

J. KĀRKLIŅŠ