Aprīlis

Aprīlis ir dabas atmodas laiks, ar katru dienu saule raida uz zemi vairāk siltuma. Tas ir pirmais mēnesis gadā, kad vidējā temperatūra ir pozitīva. Apmēram pusē diennakšu vidējā temperatūra ir 0 ^oC tuvumā, bet septiņas līdz desmit dienas no +5 līdz +10 ^oC. Spožajos saules staros intensīvi kūst sniegs, un republikas lielākajā daļā pastāvīgā sniega sega nozūd. Un tomēr aprīļa sākumā vēl turpinās slēpošanas sezona, jo Gaiziņkalnā sniega biezums var būt pat 20 cm. Vidzemes centrālajā augstienē sniega sega parasti saglabājas līdz aprīļa otrās dekādes beigām. Nav izslēgts, ka sniegs noturas pat līdz maijam.

Kā rāda meteoroloģiskie novērojumi simt gadu posmā, laika apstākļi aprīlī mēdz būt visdažādākie. Reizēm ziema ņem virsroku ar cīruļputeņiem un salu. Arktiskām gaisa masām sasniedzot mūsu rajonus, gaisa temperatūra naktīs var pazemināties un sasniegt pat -15 līdz -20, kā tas bijis 1963. gadā. Tomēr ar katru dienu tuvāk jūtams vasaras siltums. Saule spīd jau apmēram 200 stundu (ziemas mēnešos tikai 70 stundu), un mēneša beigās siltie dienvidu vēji reizēm liek temperatūrai sasniegt pat 24—28 virs nulles. Šāds vasaras karstums aprīlī bijis 1952. gadā. Dabā viss pakāpeniski atdzīvojas. Atmosfēras procesi aprīlī ievērojami atšķiras no tiem ziemā. Pakāpeniski savu nozīmi zaudē aukstais ziemas anticiklons virs kontinentālajiem rajoniem un samazinās arī Atlantijas ciklonu aktivitāte virs Eiropas, tāpēc mūsu republikā vērojama ne tikai strauja temperatūras paaugstināšanās, bet arī nokrišņu daudzuma samazināšanās. Aprīlī tāpat kā maijā nokrišņu ir maz, tikai 30 līdz 40 mm, tomēr tas ir ūdeņiem bagātākais mēnesis gadā. Ne velti tautas paruna saka: “Aprīlis nāk ar ūdeni, bet maijs ar zāli.” Pavasara pali ir spilgtākais un varenākais laiks upju dzīvē, jo, intensīvi kūstot sniegam, upēs līmenis sasniedz maksimumu, bet, izveidojoties ledus sastrēgumiem, iespējama plaša palieņu applūšana. Valdošie ir dienvidu vēji ar ātrumu 2—5 m/sek, bet reizēm vējš pastiprinās līdz 24—28 m/sek. Dienu skaits ar stipru vēju nav liels, vidēji 2—4 dienas, Baltijas jūras piekrastē vētrainu dienu skaits atsevišķos gados palielinās līdz 10 dienām un pat vairāk.

No bīstamām meteoroloģiskām parādībām aprīlī iespējami ne tikai stipri vēji un viesuļvētras, bet arī puteņi, intensīva snigšana, slapja sniega apledojumi, atkala. Pavasara mākoņi dažreiz atnes arī spēcīgas lietusgāzes, krusu un pat pirmo pērkona negaisu.

R. Kleinberga