Konstatēts, ka kukaiņi un dzīvnieki vāji izšķir krāsas. Tā, piemēram, mušas neatšķir sarkano no melnās, bet bites neatšķir sarkanos toņus. Toties daudzi kukaiņi pazīst mums neredzamos ultravioletos starus, tādējādi baltā krāsa viņu uztverē iegūst neskaitāmas nianses. Lai gan kukaiņi lielākoties ir tuvredzīgi, tiem piemīt spējas konstatēt pat vismazāko sakustēšanos. Tieši šīs spējas tiem palīdz aizsargāties no ienaidniekiem.

Visacīgākie ir putni, it īpaši plēsīgie. Vanags, piemēram, pat kilometra attālumā pamana vissīkākā priekšmeta kustību. Naktsputnu redzes leņķis ir 160 grādu, bet, tā kā tiem piemīt spēja strauji grozīt galvu, tie var redzēt vairāk nekā balodis, kura redzes leņķis ir 300 grādu. Taču uzskats, ka šie putni lieliski orientējas tumsā, ir nedaudz pārspīlēts.

Izņemot cilvēkveidīgos pērtiķus, arī zīdītāji vāji pazīst krāsas. Ar asu redzi nevar lepoties arī suņi. Daudzi dzinējsuņi savu objektu saskata tikai divdesmit metru attālumā. Tā kā suņi neizšķir krāsas, meklējamo dzīvnieku tie nepamana, ja tas ir apstājies un nekustas. Te nu suņus glābj vienīgi lieliskā oža!

Un leģendas par kaķa acīm? Izrādās, ka arī šie dzīvnieki izšķir objektus ne tālāk par trīsdesmit metriem. Ja pele pamirst un nekustas, kaķis to nepamana pat metra attālumā! Pašas peles ir ļoti tuvredzīgas. Diezgan vāji redz arī zilonis, degunradzis un nīlzirgs. Taču “visaklākais” dzīvnieks ir cūka.