Tas ir sens čemurziežu dzimtas kultūraugs, kuru kultivē kā dārzeni un garšaugu (Latvijā to audzē paretam). Dārza jeb sējas pastinaks ir divgadīgs augs, kam pirmajā gadā izaug lapu rozete un sulīga sakne. Lapas plūksnoti dalītas, virspusē spīdīgi zaļas, apakšpusē blāvas, ar matiņiem. Sakne iegareni koniska vai ieapaļa, no ārpuses miza pelēkbalta ar lenticelēm, mīkstums dzeltenīgi balts, ar lielu, baltu vai dzeltenīgi baltu, labi saskatāmu serdi. Otrajā gadā augam attīstās līdz 150 cm augsts stublājs ar ziedkopām — saliktiem čemuriem. Ziedi dzelteni. Augļi 5—8 mm gari, 4—6 mm plati, gaiši brūni, spārnoti skaldaugļi.

Pastinakam ir augsta uzturvērtība. Saknēs ir 16—18% sausnas, 1—1,4% olbaltumvielu, 10—15% cukuru, ap 0,3% eļļas. Lapās — ap 36 mg% askorbīnskābes, bet saknēs — 15—18 mg%. Visās auga daļās ir B grupas vitamīni, ēteriskā eļļa, minerālvielas. Augļos bez tam vēl ir flavongrupas savienojumi, furokumarīni u.c.

Medicīniskājā rūpniecībā izmanto tikai pastinaka augļus. No tiem ražo stipri iedarbīgus preparātus — beroksanu un pastinacīnu, kurus lieto pēc ārsta norādījumiem. Beroksanu izmanto, lai sekmētu ādas pigmenta melanīna veidošanos (sauļojoties), arī plankumainās plikgalvības un vitiligo ārstēšanai. Pastinacīnu — koronārās mazspējas sākumstadijā un pret stenokardijas lēkmēm.

Tautas medicīnā auga saknes un lapas noder ēstgribas ierosināšanai, gremošanas orgānu darbības stimulēšanai, kuņģa slimību un koliku gadījumā. Atveseļošanās periodā pret vispārēju nespēku, nogurumu četras reizes dienā pirms ēšanas dzer pa 1/4—1/3 glāzes sakņu novārījuma vai lapu uzlējuma (divas ēdamkarotes uz glāzi ūdens). To izmanto pret sāpēm, spazmām un kā diurētisku līdzekli nieru un pūšļa akmeņu gadījumā un kā atkrēpotāju līdzekli saaukstēšanās gadījumā.

Helēna RUBINE,
farmācijas zinātņu kandidāte