Ja mikroorganismi nokļūst uzturlīdzekļos un ēdienos, tie vairojas un bojā produktus. Sevišķi laba vide mikroorganismu augšanai un attīstībai ir piens, buljons, gaļa, zivis u. c. Mikroorganismu vairošanos veicina arī augsta temperatūra. Lai mikroorganismi uzturā nenokļūtu, ir maksimāli jāievēro roku, trauku, virtuves, pieliekamo telpu tīrība.

Mikroorganismu vairošanos un uzturlīdzekļu bojāšanos aizkavē kaltēšana. Ja uzturlīdzeklī ūdens nav, tad to var glabāt ilgāk, piemēram, miltus, putraimus, auzu pārslas — 6 mēnešus, rīsus, kaltētas pupas un zirņus — 1 gadu.

Ja uzturlīdzekļus karsē virs 50o C, arī tad mikroorganismu vairošanās tiek kavēta, bet, ja uzturlīdzekļus vāra, cep vai sautē, mikroorganismi tiek iznīcināti. Izņēmums ir tikai dažu mikroorganismu sporas, kuras saglabājas arī šādos apstākļos, un tās var iznīcināt, produktus atkārtoti karsējot.

Aukstums nenonāvē mikroorganismus, bet tikai aizkavē to vairošanos un līdz ar to kavē uzturlīdzekļu bojāšanos. Tāpat darbojas arī vārāmās sāls vai koncentrēts cukura šķīdums.

Ir uzturlīdzekļi, pusfabrikāti un ēdieni, kas sevišķi ātri bojājas. Tos var glabāt neilgu laiku aukstumā (0 līdz +8o C, dažkārt arī zemākā temperatūrā par 0). Šinī grupā ietilpst tortes un kūkas ar krēma pildījumu, kas gatavots no putukrējuma, vārīti dārzeņi, kāpostu tīteņi ar gaļu, gaļas pīrādziņi, kotletes un citi maltas gaļas izstrādājumi, zivju un dārzeņu kotletes, aknu un asins desas, galerts, piens, kefīrs, rūgušpiens, biezpiens, atvēsināta gaļa, varītas desas, cīsiņi, sardeles, karsti kūpinātas zivis, skābs krējums. Šie produkti ir ātri jāizlieto. Karstā laikā tie jāapēd sagatavošanas dienā.

Ja veikalā pirkto gaļu, putnus vai zivis ir nolemts izmantot iegādes dienā, tos var glabāt līdz sagatavošanai ledusskapī. Ja šie uzturlīdzekļi jāglabā ilgāk, tad tie jāliek saldētavā. Zivis vēlams ietīt pergamenta papīrā, celofānā vai folijā, lai citi produkti nepieņemtu zivju smaku. Sviestu glabā tīrā, slēgtā traukā vai ietītu pergamenta papīrā. Olas glabā vidējos ledusskapja plauktos vai speciālās ligzdiņās. Piens jāglabā tuvāk saldējamai kamerai — augšējā plauktā. Vārīti produkti jāglabā slēgtos traukos un atsevišķi no jēliem produktiem. Karsti ēdieni vispirms jāatdzesē līdz istabas temperatūrai un tikai tad jāliek ledusskapī. Ēdieni, kuriem strikti izteikta smarža, piemēram salāti ar sīpoliem, asi smaržojošs siers, jāglabā slēgtā traukā.

Ja visu sagatavoto ēdienu neapēd uzreiz, atlikumu var glabāt ledusskapī. Pirms nākamās ēšanas reizes jāpārliecinās, vai šāds ēdiens nav bojāts. Tomēr labāk to otrreiz uzvārīt vai uzcept. Nedrīkst jaukt tikko sagatavotu ēdienu ar agrāk gatavotu. Agrāk vārītas zupas, kā arī gaļas ēdienus, gatavotus ar mērci, pirms lietošanas jāuzvāra.

Bieži vien mājsaimniecībā ēdienus laika taupīšanas nolūkā gatavo vairākām dienām uzreiz. Līdz ar to ēdienos zūd uzturvielas, sevišķi vitamīni. Visu dārzeņu ēdienos, tos uzglabājot un atkārtoti sildot, samazinās askorbīnskābes (C vitamīna) daudzums, pasliktinās to garša. Tādēļ, ja ir jāgatavo pusdienas divām dienām, tad pirmajā dienā vēlams izvārīt gaļas buljonu, no kura turpmāk var viegli pagatavot dažādas zupas gan ar kartupeļiem un dārzeņiem, gan ar putraimiem vai makaroniem. Buljonu uzglabā ledusskapī. Vārītu gaļu arī var uzglabāt ledusskapī līdz nākamai dienai un tad to sagatavot. Putras, makaronu ēdieni, ķīseļi, kaltētu augļu kompoti, zivju ēdieni uzglabājot mazāk pārmainās un zaudē mazāk uzturvielu nekā dārzeņu ēdieni.

Tā, piemēram, brokastīm paredzēto biezputru var izvārīt iepriekšējā dienā, glabāt aukstumā, no rīta uzsildīt un ēst ar pienu vai sviestu. Vārītu vistu, kura glabāta ledusskapī, arī var ēst nākamajā dienā. Bet veikalā pirktu vārītu vistu ieteicams izmantot pirkšanas dienā. Ja pērk kulinārijas izstrādājumus (galertu, pastēti, salātus), tie ir jāizlieto uzturā tuvākajās stundās, bet līdz tam obligāti jāglabā aukstumā.

Uzturlīdzekļu glabāšanas apstākļi (pēc G. Dunajevska ieteikuma)
________________________________________________________________________________
Uzturlīdzeklis           Glabāšanas laiks (dienās)           Temperat. (Co)
________________________________________________________________________________

Gaļa                                              2—4                                             +1—+3
Zivis                                             1—3                                             +2—0
Piens                                             1/2                                              +2—+4
Sviests                                        2—4                                             +2—+4
Olas                                             8—12                                          +2—+4
Ogas, zaļumi                           2—3                                             +2—+4

L. ŽIHARA,
medicīnas zinātņu kandidāte