KARTUPEĻI.

Tos ieteicams glabāt telpās, kur temperatūra ir no 3 līdz 5oC. Ja gaiss ir siltāks par 5oC, kartupeļi stipri slimo un agri sāk dīgt, bet, ja temperatūra ir 0—1o, kartupeļi kļūst saldeni, sēklas kartupeļi, iestādīti augsnē, sadīgst vēlu un stādījumi paliek izretināti. Lai saldenie bumbuļi atgūtu normālu garšu, tie pirms lietošanas jāpatur apmēram 20o siltumā.

Kaitīgs ir augsts gaisa mitrums, taču nav vēlams arī pārāk sauss gaiss — tādā bumbuļi vīst un sažūst, pasliktinās garšas īpašības. Visieteicamākais gaisa mitrums kartupeļu glabātuvēs — 85—95 procenti.

Patēriņam domātie kartupeļi jāglabā tumsā. Gaismā tie kļūst zaļgani un uzkrāj indīgas vielas, tādus bumbuļus nedrīkst izmantot uzturam, ne lopu barošanai.

BURKĀNI UN CITAS SAKNES.

Tās jānovāc uzmanīgi, lai izvairītos no bojājumiem. Tas jāizdara tad, kad temperatūra nokritusi zem 10 grādiem. Novāc sausā laikā. Nedrīkst saknes ilgāku laiku atstāt neapgrieztas, tas veicina to vīšanu. Saknes nevajag mazgāt. Tūliņ pēc izrakšanas tās novieto glabātuvē. Vislabākā temperatūra glabāšanai ir no 0o līdz +1o, gaisa mitrums — 90—95 procenti.

Burkānus vislabāk glabāt ciešās 15—20 kg kastēs, no augšpuses apberot ar nelielu mitras smilts vai vieglas zemes kārtu. Tie labi glabājas arī nelielās kaudzītēs uz grīdas vai plauktā. Tādā gadījumā tos novieto kārtās un katru apber ar 2—3 cm mitru smilšu kārtu. Lai neattīstītos slimību dīgļi, smiltij pievieno krīta pulveri vai sausu veldzētu kaļķi — 1 kg un 50 kg smilšu. Ottreiz izmantot šo smilti nedrīkst.

Labs ir šāds paņēmiens: saknes iemērc mālu šķiedenī, kuram ir krējuma konsistence. Pēc tam tās ievieto labi vēdināmās kastēs. Māla slānis pasargā produkciju no bojāšanās.

Ērti ir glabāt saknes vaļējos biezas polietilēna plēves maisos 30—50 kg tilpumā. Tajos ir augsts gaisa mitrums, uzkrājas daudz ogļskābās gāzes, kas palīdz saknes labi uzglabāt. Maisus, tos neaizsienot, vertikāli novieto plauktos. Var glabāt arī ar plēvi izklātās kastēs.

SĪPOLI UN ĶIPLOKI.

Sīpoli novācami sausā laikā. Mūsu apstākļiem vislabākais novākšanas laiks ir augusta pirmā dekāde, kad temperatūra dienā vēl nav zemāka par 20 grādiem. Sīpolus izrauj un žāvē uz zemes 7—10 dienas. Ja laiks ir auksts un lietains, jāžāvē pajumtē.

Izžāvētajiem sīpoliem apgriež lakstus, atstājot 3—4 cm pie kakliņa, un produkciju novieto glabāšanai. Var arī lakstus neapgriezt un sīpolus sasiet virtenēs.

Svarīgs sīpolu glabāšanā ir temperatūras režīms. Tas atkarīgs no tā, kādam mērķim domāta produkcija. Uzturam domātos sīpolus glabā 1—3o temperatūrā, tāpat arī sēklai domātos (tad tie neziedēs). Sēklas sīpolus var glabāt arī siltumā 18—20o temperatūrā. Gaisa mitrumam jābūt 70—80 procentu. Ja gaisa mitrums paaugstināts, sīpoli pirms laika sāk augt, un daļa sapūst.

Uzturam paredzētos sīpolus glabā kastēs pa 20—25 kg, sēklai paredzētos — 10—12 kg kastēs vai plauktos. Var glabāt arī vaļējos biezos polietilēna plēves maisos, ko novieto plauktos.

Labi glabājas ķiploki, kas pārklāti vismaz ar trim zvīņu kārtām. Žāvē ķiplokus tāpat kā sīpolus, uzturam paredzētos glabā mīnus 1—2o temperatūrā, sēklai domātos — apmēram 0o temperatūrā. Ja temperatūra ir augstāka, ķiploki sažūst. Gaisa relatīvajam mitrumam jābūt 70—80 procentu.

TASS
Izmantoti materiāli no žurnāliem “Priusadjebnoje hozjaistvo” un “Rabotņica”, 1984. gada lauksaimniecības kalendāra, J. Kārkliņa grāmatas “Darbi augļu dārzā”.