Redīsi rudenī diemžēl pagaidām netiek plaši lietoti, kaut gan pēc savām barības vērtībām tie ir pat vēl labāki nekā pavasarī izaudzētie. Siltās, saulainās rudens dienās augā izveidojas cukurs un citas vielas, kas maz tiek izlietotas auga elpošanai un lapu augšanai. Rezultātā barības vielu uzkrājas vairāk.

Galvenā redīsu vērtība ir minerālsāļi, kas nepieciešami cilvēka organisma normālai darbībai. Redīsos ir daudz kālija, kalcija, nātrija sāļu, magnija, dzelzs, fosfora, sēra, hlora. Bez tam vēl tie satur dažādus fermentus, kas veicina gremošanu, tāpat vitamīnus un fitoncīdus.

Redīsus var sēt augustā un ražu iegūt septembrī, oktobrī. Jāņem vērā, ka augi ir aukstumizturīgi un spēj izturēt rudens salnas līdz 8o. Visi bumbuļi ir divreiz lielāki nekā pavasara sējuma redīsiem.

Rudens redīsu agrotehnika ir tāda pati kā pavasara redīsiem. Tos var izaudzēt kā otru kultūru pēc agrīno dārzeņu novākšanas. Vislabākās ir maz piesārņotas vietas, viegla augsne (mālsmilts, viegls smilšmāls). Sēja blīva, vagās. Izsējas normu aprēķina pēc to kondīcijām (saimnieciskās noderības) ar tādu aprēķinu, lai dēsti uzdīgtu cits no cita 3 — 5 cm attālumā. Jāņem tikai atlasītas sēklas. Šai nolūkā tās saber ūdenī un uzpeldējušās, vieglās aizvāc, bet smagās, kuras nosēdušās, apžāvē un izsēj.

Ūdenī ieteicams izšķīdināt borskābi (1 g uz 10 l ūdens). Tas bagātinās sēklas ar svarīgāko mikroelementu.

Nedrīkst aizmirst laistīšanu. Jālaista redīsi mēreni, bet bieži un regulāri.

Redīsi ir ļoti atsaucīgi uz minerālmēslojumu. Sevišķi derīgs ir amonjaka salpetra piebarojums pirms bumbuļu veidošanās sākuma.

Rudens redīsus novāc vairākkārt, jo tie nepāraug. Izraujot bumbuļus, redīsi retinās, un palikušie aug vēl labāk.

Rudens redīsu raža parasti ir lielāka nekā pavasara.

J. Mališevs,
lauksaimniecības zinātņu doktors, profesors