Kas gan būtu ģimenes dārzs bez kartupeļiem? To dēstīšana pavasaros ir viens no svarīgākajiem darbiem. Šobrīd jau daudzos dārzos kartupeļi sadīguši, tagad tie jākopj un jāizaudzē laba raža. Katrs dārziņa kopējs vēlas, lai kartupeļi būtu garšīgi un “miltaini”. Daudz kas šinī ziņā atkarīgs no šķirnes, un nomainīt vienu šķirni ar citu varēsim tikai nākošajā pavasarī. Taču pareizi kopt un virsmēslot stādījumus — to varam vēl šinī vasarā. Tātad — kā to darīt?

Stādot jarovizētus kartupeļus, dēsti parādās pēc 8—14 dienām, stādot nejarovizētus — pēc 21—27. Agrāk sadīgst un sāk attīstīties nezāles, pēc lietus uz zemes rodas garoza, tādēļ kopšanas darbi jāsāk jau pirms kartupeļu sadīgšanas.

Nezāļu iznīcināšanai kartupeļu stādījumi jāecē. Svarīgi ir šo darbu nenokavēt. Tas jādara, tiklīdz zemes virspusē parādās kaut neliela daļa nezāļu, kuras vēl nav iesakņojušās un kļuvušas zaļas. Šādā stāvoklī nezāles iznīcina ecējot. Parasti kartupeļus ecē 2—3 reizes. Vieglās augsnēs ecēšanas dziļums — 4 līdz 6 cm, smagākās — no 6 līdz 8 cm. Dziļāk ecēt nav ieteicams, jo tad augsne pārāk izžūst un tiek bojāti kartupeļu dīgsti. Lielākos stādījumos ecē ar vieglām ecēšām, mazākos — ar smagāku grābekli.

Pareiza kartupeļu aprušināšana palielina ražu par 19—37 procentiem. Tā jāsāk pēc iespējas agri, kad kartupeļi sasniedz 12—15 cm garumu. Agra rušināšana sekmē jaunu papildus sakņu vairošanos. Pēdējā rušināšana jāizdara īsi pirms ziedēšanas. Ja to dara ziedēšanas laikā, tiek bojātas saknes, aplauzīti laksti, un raža samazinās.

Kartupeļus rušina vismaz 2—3 reizes, reizē uzirdinot augsni vagās. Tas palīdz saglabāt mitrumu.

Tur, kur augsne pirms kartupeļu stādīšanas nav saņēmusi pietiekami mēslojuma, kā lietainās vasarās, kad augu barības vielas ieskalojas dziļi augsnē, kartupeļiem jādod virsmēslojums. To dara reizē ar rušināšanu. Pirms pirmās rušināšanas dod amonija salpetri un sērskābo kāliju, rēķinot 1—1,5 centneru uz hektāra. Pirms otras rušināšanas dod 0,5—1 centneru amonija salpetra un 1—1,5 centneru sērksābā kālija. Superfosfāts jādod augsnes apstrādes laikā līdz kartupeļu stādīšanai. Ja to dod kā virsmēslojumu, augi fosforu slikti izmanto. Protams, mēslojumu normas un attiecības atkarīgas no augsnes sastāva un augu barības vielu satura tajā.

Pietiekams slāpekļa daudzums kartupeļu augšanas sākumā paātrina bumbuļu veidošanos. Pārmērīgs tā daudzums augsnē veicina lakstu augšanu un aizkavē bumbuļu veidošanos. Tāpēc ar slāpekļa mēslojumu kartupeļu laukos jābūt uzmanīgiem.

Kā noteikt, kādas barības vielas augiem trūkst? Ja augsnē nepietiek skābekļa, laksti aug lēnām, tie ir tievi, izstīdzējuši, lapas sīkas, apakšējās lapas atmirst jau līdz ziedēšanas sākumam. Par fosfora trūkumu liecina lapu nespodri tumšzaļā krāsa. Ja trūkst kālija, lapas ir šauras, pagarinātas, bālas, vērstas uz augšu.

Kartupeļiem patīk mitrums. Vispiemērotākais augsnes mitrums ir 60—80 procenti. Taču pārmērīgs mitrums, stādījumu appludināšana draud ar sakņu atmiršanu un bumbuļu “nosmacēšanu”. Sevišķi bīstams pārlieku liels mitrums ir augošiem bumbuļiem, kuri pastiprināti elpo.

Vislielāko mitruma daudzumu kartupeļi patērē ziedēšanas laikā. Tad ātri attīstās bumbuļi. Taču visjūtīgākie pret mitruma trūkumu kartupeļi ir tad, kad attīsta ziedpumpurus. Tāpēc, iestājoties sausumam, kartupeļi jālaista. Ar šo darbu nedrīkst nokavēties, jo tas samazina ražu un bumbuļu kvalitāti. Sausās vasarās pietiek kartupeļus laistīt 1—2 reizes. Uz katru kvadrātmetru vajag 2 — 2,5 spaiņus ūdens. Nav ieteicams laistīt bieži ar nelielu ūdens daudzumu.

Pati izplatītākā kartupeļu slimība — lakstu puve. Pēdējos gados tā “apciemo” kartupeļu tīrumus regulāri. Sevišķi strauji tā izplatās siltā un mitrā laikā jūlijā un augustā. Dažreiz tā novērojama jau ziedēšanas sākumā. Sākumā kļūst brūnas un atmirst lapas, pēc tam arī stublāji un visi laksti. Puvei labvēlīgos apstākļos kartupeļu lauks 5—7 dienu laikā kļūst melns, laksti atmirst gluži kā pēc salnām. No lakstiem slimības sporas nokļūst arī bumbuļos. Uz tiem parādās dažāda lieluma melni plankumi, un vēlāk kartupeļa mīkstumā izveidojas melni “zobi”. Ja lakstu puve izpaužas sevišķi stipri, viss bumbuļu mīkstums kļūst tumšs un uzturā nelietojams.

Ar kartupeļu puvi jācīnās. Pirmām kārtām, stādīšanai jāatlasa tikai veseli bumbuļi. Pirms stādīšanas tie jākodina. Mazdārziņu apstākļos visnepieciešamākais šim nolūkam ir vara vitriols. Izlieto 2 gramus uz 10 litriem ūdens. Pirms pirmās rušināšanas kartupeļi jāapsmidzina ar vara vitriola un minerālmēslu šķīdumu. Uz 10 litriem ūdens ņem 10 g vara vitriola, 50 gramu amonija salpetra, 100 g kālija sāls un 500 gramu superfosfāta ūdens izvilkuma. 100 kvadrātmetru apsmidzināšanai nepieciešams 4—5 litri šķīduma. Pirms ziedēšanas apsmidzināšana jāatkārto, tikai šoreiz vara vitriola jāņem 20 gramu uz 10 litriem ūdens. Ja lakstu puve uz atsevišķiem augiem tomēr parādās, tie jāapsmidzina ar Bordo šķīdumu. Jāapsmidzina tā, lai šķīdums samitrinātu lapas gan no augšas, gan apakšas.

Izskatīgi garšīgi kartupeļi — svarīgs ieguvums katrai ģimenei. Kā jau no sacītā redzams, daudz šajā ziņā atkarīgs no agrotehnikas. Pārāk slapjas augsnes, lakstu puves bojājumi un salnas, kamēr vēl bumbuļi nav nogatavojušies, pazemina to kvalitāti. Tāpēc ieteicams audzēt agrās un vidēji agrās kartupeļu šķirnes: tās agrāk beidz augšanu un dod ne tikai augstas ražas, bet arī garšīgus, ar cieti bagātus bumbuļus.

Visgaršīgākie kartupeļi izaug auglīgās mālsmilts un vieglās smilšmāla augsnēs. Taču pielietojot pareizu agrotehniku, labas kvalitātes kartupeļus var izaudzēt arī kūdras un smagās augsnēs.

Kartupeļu garša uzlabojas, ja augsnei dod organiskos mēslus (izņemot fekālijas). Arī minerālmēsli, ja stingri ievēro to normas, uzlabo bumbuļu kvalitāti. Ja augsnē ir neliels fosforskābes pārpalikums, kartupeļi ir garšīgāki un miltaināki. Ja trūkst kālija, kartupeļi vārot un griežot kļūst tumši, tiem ir slikta garša un lipīgs mīkstums. Ja augsnei dod pelnus, sērskābos un ogļskābos minerālmēslus, ražas paaugstinās un kvalitāte uzlabojas. Jāņem vērā, ka hlorkālijs mazina cietes saturu un pasliktina kartupeļu garšu. Slāpekļa minerālmēsli, ja tie doti augsnei līdz stādīšanai vai drīz pēc stādīšanas kopā ar superfosfātu un kālija mēsliem, arī uzlabo kartupeļu garšu, taču slāpekļa pārbagātība, sevišķi, ja trūkst kālija, ir iemesls tam, ka kartupeļi kļūst tumši, aizkavē cietes uzkrāšanos tajos un to nogatavošanos.

No A. Zolotova un V. Orleanskas sastādītās grāmatas “Soveti ogorodņiku”