Sausserži ir ziemcietīga ogu kultūra. To ziedi ir izturīgi pret pavasara salnām, un pat temperatūras pazemināšanās līdz —7 oC neizraisa to bojāeju. Arī veģetācijas posmā sausserži ir mazprasīgi pēc siltuma. Ogas ienākas jūnijā. Tajās ir daudz P-aktīvo vielu un ne mazums askorbīnskābes. Sausseržu ogas lieto svaigas un izmanto ievārījumu, džemu, kompotu izgatavošanai. Tās žāvē.

Pašreiz sausserži ir izplatīti Tālajos Austrumos, Sibīrijā, Krievijas Eiropas ziemeļrietumu daļā u.c. Mūsu republikas Valsts šķirņu iecirkņos pārbauda Altaja novadā izveidotās šķirnes ‘Starts’, ‘Lazurnaja’, ‘Zilais putns’, ‘Goluboje Vereteno’.

Latvijā Zinātņu akadēmija Borāniskajā dārzā no Vissavienības Augkopības institūta ir saņēmusi 28 šķirņu un perspektīvu sausseržu formu stādus, kas izdalīti no ‘Kamčatkas’, ‘Ēdamā’, ‘Turčaņinova’, ‘Altaja’ un citām sausseržu sugām. Kamčatkas sausseržu šķirnes ir, piemēram, šādas: ‘Vitaminnaja’, ‘Desertnaja’. ‘Kolokoļčik’, ‘Kuvšinovidnaja’, ‘Ļubiteļskaja’, ‘Nadjožnaja’, ‘Pavlovskaja’, ‘Raņņaja’, ‘Elita Nr. 9’ un citas.

Sausserža pumpuri plaukst agri pavasarī. Ziedi ir sīki, divdzimuma, dzelteni, tos labprāt apmeklē kukaiņi.

Sausserži labi aug smilšmāla, mālsmilts un dārza augsnēs. Ēdamā sausserža augi attīstās lēni. Tā, piemēram, pirmajā gadā ēdamā sausserža sēklaudži sasniedz 4—7 cm augstumu, otrā gada beigās — 20—35 cm, bet trešajā gadā — 40—50 cm. Dzinumi ir ļoti spēcīgi, tie zarojas. Ēdamā sausserža augi maksimālo vecumu sasniedz pēc 8—10 gadiem, bet ražot sāk 3.—4. gadā.

Sausserža augus stāda 1×2 m attālumā. Tos neretina, tikai ik gadu izgriež sausos, bojātos vai slimos zarus.

A. Ripa,
bioloģijas zinātņu kandidāts