Puravi (Allium porrum) ir divgadīgi augi. Pārtikā lieto cilindrisko neīsto stublāju un lapas. Uztura vērtības ziņā puravi pārspēj sīpolus un tiek izmantoti kulinārijā kā piedeva dažādiem ēdieniem, bet īpaši garšīgi ir šī auga salāti.

Puraviem nav sīpolu asās smaržas un rūgtuma, tie ir maigāki, garšīgāki, un organisms tos asimilē labāk nekā sīpolus. Šis vērtīgais diētiskais produkts uzglabājoties spēj uzkrāt askorbīnskābi (eitolētajā neīstajā stublājā). Diemžēl to zina tikai nedaudzi, tāpēc arī līdz šim puravi nav pietiekami populāri un izplatīti.

Puravi aug nepārtraukti, tiem nav miera perioda, labi ziemo augsnē, ļoti mīl mitrumu un auglīgu augsni. Veģetācijas periods puraviem ir 150—180 dienas, tāpēc Krievijā vidusjoslā tos audzē ar dēstiem. Puravu raža ir 2—3 reizes lielāka nekā parastajām sīpolu šķirnēm — līdz 40 cnt/ha. Visvairāk izplatītas ir ‘Karantānas’ un Bulgārijas puravu šķirne ‘Stara Zagora’.

Puravus ieteicams audzēt tā. Sēklas jāiesēj februāra beigās kastītēs ar velēnu zemi. Asni parādās pēc 10—12 dienām. Vēl pēc 2—3 nedēļām tie jāpiķē. Temperatūrai telpās, kur audzē dēstus, jābūt 20—25o.

Dēstus izstāda laukā no 15. līdz 20. maijam 10—15 cm attālumā vienu no otra. Attālumam starp rindām jābūt 20 cm.

Veģetācijas periodā augi bagātīgi jālaista, augsne bieži jāirdina, jāizravē nezāles. Papildmēslojums jādod trīs reizes: 3 nedēļas pēc izstādīšanas tos mēslo ar vircu vai karbamīdu, otrreiz un trešo reizi (6 un 8 nedēļas pēc izstādīšanas) — ar nātrija salpetri (1 ēdamkarote uz 10 l ūdens).

Ražu var novākt atkarībā no vajadzības pēc tam, kad augiem izveidojušās 3—4 pamatlapas, un turpināt līdz pat salnām. Daļu puravu var atstāt ziemot, tad agrā pavasarī, tūdaļ pēc augsnes atkušanas, tos var lietot uzturā.

Ja puravus paaudzē ilgāk, to izmantošanas laiks pagarinās. Šajā nolūkā oktobrī augi jāizrok, mazliet jāapgriež saknes un jāieliek lecektīs, kas pirms tam atbrīvotas no trūdvielām un zemes un kur ierok tos svaigā, vieglā augsnē, izvietojot pa 170—200 augiem zem rāmja. Vēlamā temperatūra ir 8—10o, ko panāk, lecektis piesedzot ar salmu paklājiem vai mašām. No lecektīm puravi izņemami novembrī vai pat decembrī un ziemā glabājami pagrabā, kur temperatūra nav zemāka par 0o. Augi saliekami ieslīpi, kātiņus apsedzot ar sausām smiltīm. Pirms puravus novietot uzglabāšanā, tie viegli jāattīra no zemes, jāapgriež saknes, atstājot 3—4 cm. Tādā veidā augi saglabāsies līdz aprīļa sākumam.

Puravu salātus var ēst no augusta līdz maijam. Tie ir garšīgi un veselīgi.