Reiz ļoti aukstā ziemas dienā no ganāmpulka aizklīda grūsna govs. Pēc nedēļas to atrada 1,5 km attālumā no fermas. Kopā ar to bija mundrs teliņš. Tas norisinājās trīsdesmitajos gados Kostromas apgabala padomju saimniecībā “Karavajevo”. Šis notikums ieinteresēja Sociālistiskā Darba Varoni, lauksaimniecības zinātņu doktoru S. Šteimani un citus speciālistus, jo teliņš taču vairākas aukstas dienas dzīvoja mežmalā.

Tā radās doma atteikties no teļu audzēšanas mītnēs un pāriet uz jaunu metodi — audzēšanu aukstumā. Rezultāti pārspēja cerības. Ja teļus turēja aukstumā — līdz —15 oC, tie neapsaldējās, neslimoja un labi auga. Kad šie dzīvnieki izauga, izrādījās, ka no tiem var izslaukt vairāk piena nekā no govīm, kas dzimušas vasarā vai izaudzētas siltās mītnēs. Saimniecības “Karavajevo” ganāmpulks kļuva par galveno selekcijas kodolu slavenajai, ar augstiem izslaukumiem izdaudzinātajai Kostromas govju šķirnei.

Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 80 gadi. Lielas pārmaiņas notikušas lopkopībā, taču Kostromas pieredzi ir iespējams izmantot arī mūsdienās.

Lai industriālai lielražošanai izaudzētu veselīgas, produktīvas un ilgi ražojošas govis, telītes jātur ārā individuālos profilaktorijos — blīvās, nelielās mājiņās ar pastaigu aplociņu (katrā mājiņā ievieto vienu teļu). Individuālais profilaktorijs nodrošina teļiem izolāciju un tīru, svaigu gaisu bez patogēnās mikrofloras, paaugstināta mitruma un kaitīgām gāzēm, bet aukstums pastiprina vielmaiņu un aktivizē organisma darbību. Līdz ar to labāk attīstās gremošanas un citi dzīvības procesu noteicoši orgāni. Teļiem palielinās pretošanās spēja nelabvēlīgiem vides apstākļiem, tie norūdās un kļūst mazāk uzņēmīgi pret slimībām, uzrāda lielāku dzīvotspēju un augstāku ražību.

Liellopu adaptēšanās spējas aukstumam un tā stimulējošo ietekmi uz organismu izmanto lielsaimniecību fermās. Bet kā rīkoties individuālajās saimniecībās, kur vienā kūtiņā atrodas dažādi mājdzīvnieki? Govs un teļš ir galvenie piemājas kūtiņu iemītnieki, bet tiem līdzās atrodas arī cūka, aita, putni…

Telītei (arī aitai) jau no dzīves pirmajām dienām jāierāda vēsākā vieta, taču jāraugās, lai nebūtu mitruma un caurvēja. Turpretim govs jātur siltākā vietā, lai tie visu barību pārstrādā pienā un dzīvmasā. Aukstumā teļš parasti neslimo ar dispepsiju, kā arī nesaaukstējas, jo galvenie saaukstēšanās un daļēji dispepsijas cēloņi ir mitrs gaiss, caurvējš un paaugstināts amonjaka daudzums. Ja kūtiņā nav vietas, telīti var audzēt šķūnītī vai minētajā mājiņā — profilaktorijā.

Dzīvnieki, it īpaši audzējamās telītes, norūdās un tiem ir laba veselība, ja tos ganībās tur visu diennakti. Jaundzimušais teļš vasarā jātur aplociņā ar nojumi. Arī atnesties govs var ganībās. Tas ir veselīgi gan govij, gan teliņam. Ir daudzi piemēri, ka no ganāmpulka noklīdušas govis atnesas uz lauka un dzemdības norit bez sarežģījumiem un jaundzimušie ātri adaptējas pēcembrionālās dzīves apstākļiem. Jāņem vērā, ka teļš piedzimst ar mazattīstītu termoregulācijas sistēmu, kas pilnīgi izveidojas dzīves pirmajās 2—3 nedēļās. Šajā laikā norūdīšanai ir sevišķa nozīme. Tā kāpina organisma rezistenci, tas ir, uzņēmību pret gremošanas un elpošanas orgānu slimībām.

Liela nozīme ir jaundzimušā teļa ēdināšanai. Tā asinīs nav imūnvielu, kas aizsargā organismu pret patogēno mikrofloru. Šīs imūnvielas jaundzimušais saņem ar jaunpienu, tāpēc tas ir neaizstājama barība pirmajās dzīves dienās. Turklāt jāievēro vairāki būtiski nosacījumi. Pirmkārt, imūnvielas no jaunpiena caur zarnu sieniņām var uzsūkties asinīs tikai pirmajās 24—36 teliņa dzīves stundās, bet visintensīvāk šīs vielas uzsūcas pirmajās 6 stundās. Otrkārt, visaugstākais imūnvielu daudzums jaunpienā ir tikai pirmajos divos slaukumos pēc govs atnešanās. Pēc tam tas strauji samazinās. Šie divi apstākļi nosaka nepieciešamību jaundzimušajam teliņam pirmajās dzīves dienās izdzirdināt pēc iespējas vairāk jaunpiena, jo jaunais organisms pats imūnvielas sāk izstrādāt tikai pēc 2 nedēļām. Treškārt, teļam jaunpiena uzņemšana ir ierobežota, jo tā glumenieka tilpums atkarībā no teļa dzīvmasas un attīstības ir 0,5—2,0 litri, bet priekškuņģi ir attīstīti nepilnīgi. Tāpēc teliņš pirmajās dienās jāēdina bieži (4—5 reizes dienā), ik reizē jādod nedaudz piena, kura temperatūra ir 38—39 oC. Pirmā maltīte jāsaņem pirmajā dzīves stundā.

V. Jaunzems,
lauksaimniecības zinātņu kandidāts