Lai varētu iegūt augstas augļu ražas, ļoti svarīgi zināt augļu koku dzīvības procesu īpatnības. Zinātnieki konstatējuši, ka dzīvības procesi augļu kokos noris cauru gadu ne tikai siltajās zemēs, bet arī ziemeļu platuma grādos. Tā, piemēram, ja sniegs uzkrīt uz nesasalušas zemes, saknes aug līdz janvārim, bet dziļākos zemes slāņos to darbība, kaut arī mazāk rosīgi, turpinās visu ziemu. No februāra vidus, kad virszemes sistēmā dzīvības norises vēl nav skaidri manāmas, saknēs tās jau ir, pa stumbriem jau sāk kāpt uz augšu agrāk uzkrātais mitrums un organiskās vielas.

Parasti domā, ka veģetācija kokos sākas līdz ar pumpuru atvēršanos. Tas tomēr nav pareizi. Augļu koki jau agrāk nogādā barības vielas tais vietās, kur tās tiks izmantotas, tāpēc laikus jāpalīdz kokam — jāizgriež nevajadzīgi zari, lai augs barības vielas sadalītu tikai tiem zariem, kas atstāti. Ja zaru izgriešanu nokavē, iet zudumā daudz barības vielu.

Dārznieks priecājas, ja ābeles bagātīgi zied. Bet dažreiz viņu gaida vilšanās, jo ziedi nobirst, bet aizmetņu ir maz. Kāpēc tā notiek? Tikai tāpēc, ka rudenī augsnē bija maz mitruma un koki neuzkrāja daudz barības vielu, to pietika tikai ziedēšanai, bet aizmetņiem un to attīstībai nekā vairs nebija palicis pāri. Tieši tāpēc pieredzējuši dārznieki augļu kokiem zarus izgriež jau februāra otrajā pusē un dara to siltās dienās, kad gaisa temperatūra nav zemāka par —2 grādiem.

Jāatceras, ka augļu koku lieko zaru izgriešana ir ražas palielināšanas ķīla, tikai koki labi jāmēslo un jālaista. Ja kokus apgriež, katru gadu izaug jauni dzinumi. Ja blakus augošu koku zari saskaras, tie jāsaīsina. Jāraugās arī, lai koki cits citu neaizēnotu, pretējā gadījumā tie jāizretina.

Vispirms jāizgriež sausie, aizlauztie, kaitēkļu un slimību bojātie zari. Vienlaicīgi jāizretina vainags, ja tas ir stipri biezs: jāizgriež vājie zari un tādi, kas gulstas citiem virsū.

Nevajag aizmirst, ka pumpuri uz dzinumiem izvietoti spirālveidīgi. Nākamo dzinumu var ievirzīt vajadzīgajā brīvajā vietā, ja nogriež zariņu līdz pumpuram, kas “skatās” uz to vietu.

Griezuma vietas jānokāj ar potziedi vai eļļas krāsu (eļļass krāsa nedrīkst būt atšķaidīta ar pernicu, jo tā augļu kokiem var būt kaitīga, bet gan ar jebkuru augu eļļu). Tajā pašā reizē ar stiepļu suku vai ar skrāpi uzmanīgi notīra mizas atmirušās daļas. Tās tūlīt sadedzina, bet stumbru un skeletzaru pamatus notriepj ar vāju kaļķa pienu, kam pievienots dzelzs vitriols.

Ieteicams līdz ar zemi nogriezt sakņu dzinumus, lai no tiem nekas nepaliek pāri.