Mūsu republikas purvos un mitros, purvainos mežos sastopamas divas dzērveņu sugas: lielās (Oxycoccus palustris Pers.) un sīkās (O. microcarpus Turcz.). Lielās dzērvenes sastopamas biežāk par sīkajām. Vērtīgākie dzērveņu purvi atrodas valsts aizsardzībā.

Dzērvenes ir mūžzaļi, ložņājoši, līdz 75 cm gari pundurkrūmi. Lapas — pamīšus, ādainas (to mala gluda, uz augšu ieritināta), eliptiskas vai olveidīgas, 3—7,5 mm garas un 1—2,5 mm platas. Ziedi — nokareni, pa vienam vai čemurveidīgās ziedkopās viengadīgo dzinumu galos. Ziedu vainadziņš ir gaiši purpursārts. Dzērvenes zied jūnijā, jūlijā. Auglis ir sarkana oga, kas nogatavojas augusta beigās, septembrī.

Dabiskās dzērveņu audzes, nosusinot purvus, samazinās, un no tām iegūst ļoti nestabilas ogu ražas, tāpēc tagad dzērvenes sāk kultivēt. Pašlaik tās kultivē Lietuvā, Baltkrievijā, Igaunijā, Ukrainā, Ļeņingradas apgabalā. Pasaulē pazīstamas pāri par 200 lielogu dzērveņu šķirņu.

Dzērveņu ogas ievāc dažādos laikos, bet visbiežāk — septembrī, kad tās sasniegušas tehniskās gatavības stadiju. Tās var vākt līdz vēlam rudenim, kā arī pavasarī pēc sniega nokušanas. Septembrī ievāktās ogas ir vislabāk saglabājamas, jo tās ir stingras, ātri nebojājas. Ogas var tūlīt pārstrādāt vai arī uzglabāt sausos traukos, zemā temperatūrā. Stāvot ogas nogatavojas pilnīgi un kļūst mīkstas. Retāk tās uzglabā ūdenī. Pirms sala ievāktās ogas var uzglabāt sasaldētas, bet pavasarī vāktās izmantot tūlīt vai pārstrādāt, jo tās nevar uzglabāt.

Dzērveņu ogas satur 3,5—5,2% cukuru, 2,6—3,38% brīvo skābju (citronskābi, ābolskābi, benzoojskābi u.c.), pektīnvielas, miecvielas, aminoskābes, minerālvielas (to skaitā mikroelementus: mangānu, dzelzi, jodu), līdz 50 mg% askorbīnskābes (tās saturu ogās ietekmē to gatavības pakāpe, uzglabāšanas apstākļi un ilgums). Visvairāk askorbīnskābes ir ogu nogatavošanās sākumā, bet vairākkārt sasaldētās un ilgi uzglabātās ogās šī vitamīna saturs pazeminās par 60—70 procentiem.

Dzērveņu ogas plaši lieto kā diētisku produktu sulu, ievārījumu, želeju, sīrupu, salātu, skābētu kāpostu pagatavošanai un dažādos ēdienos. Dzērveņu dzērieniem, sulai, sīrupam piemīt tonizējoša, atspirdzinoša, antimikroba iedarbība. Tos lieto paaugstinātas temperatūras, drudža gadījumos, tie sekmē iekšējās sekrēcijas orgānu darbību, regulē skābju un sārmu līdzsvaru organismā, kā arī oksidēšanās un reducēšanās procesus, novērš nogurumu, galvassāpes, uzlabo miegu, paaugstina organisma spēju pretoties slimībām. Dzērveņu dzērienus lieto nieru slimību gadījumos un pret dažiem nierakmeņu veidiem, aizkuņģa dziedzera darbības stimulēšanai, hipacīda gastrīta sākumstadijā. Dzērvenes nav ieteicamas kuņģa un zarnu trakta akūta iekaisuma un čūlas slimības gadījumos.

Tautas medicīnā tās kopā ar ķiplokiem un medu vai arī kopā ar kartupeļu, biešu, burkānu, brūkleņu, kāpostu sulu lieto pret hipertoniju, galvassāpēm, asins sastāva uzlabošanai. Sulu ar medu lieto pret angīnu, klepu, reimatiskām sāpēm. Sulu ieteic pret aptaukošanos.

Dzērveņu ogas izmanto salātos kopā ar kāpostiem, bietēm, burkāniem, selerijām, rāceņiem, pikantās mērcēs un citur.

H. RUBINE,
farmācijas zinātņu kandidāte