Upeņu popularitāte ir patiesi liela. Šīs ogas tiek augsti vērtētas ne tikai patīkamās garšas dēļ; tās ir dabisks vitamīnu koncentrāts, svarīgs profilaktisks līdzeklis pret infekcijas un staru slimībām, cingu. Upeņu pastu uzturā lieto kosmonauti. Ogās ir arī antibiotiskas vielas, mikroelementi. Bez tam upenes ir augstražīga un ziemcietīga kultūra.

Kas darāms upeņu stādījumos tagad, pēc ražas novākšanas?

Vispirms — ja augsne nav pietiekami lietus samitrināta, aplejiet to un uzrušiniet. Septembrī un oktobra sākumā katram upeņu krūmam ieteicams dot 10—15 kg organiskā mēslojuma, 80—120 g superfosfāta, 30—50 g hlorkālija vai 300—500 g minerālmēslu maisījuma dārzeņiem. Augsne, mēslojumu dodot, jāpārrok.

Rudenī krūmus var arī daļēji apgriezt. Atdaliet vecos zarus, nogriežot tos pie pašas pamatnes, tāpat arī visus liekos jaunos dzinumus.

Agrā rudenī var sākt upeņu pavairošanu ar spraudeņiem.

Upeņu stādīšanai izraugiet pietiekami mitru un apgaismotu vietu, kas labi aizsargāta no vēja. Augsni uzrociet lāpstas dziļumā, iepriekš izsējot minerālmēslus. Superfosfātu dodiet 50—60 g, kālija sāli — 15—20 g uz kvadrātmetru. Izrociet 35—40 cm dziļas un 50—60 cm platas bedres stādīšanai. Katrā bedrē ieberiet 1—2 spaiņus organisko mēslu, 150—200 g superfosfāta, 20—25 g sērskābo kāliju (vai 30—40 g koka pelnu). Superfosfāta un kālija vietā var izmantot minerālmēslu maisījumu dārzeņiem 400—500 g vai 120—150 g nitroamofoskas.

Pirms stādīšanas dēstiem izgrieziet bojātās saknes un auga virszemes daļas. Stādot dēstus, ievietojiet augsnē tā, lai tā apbērtu virsējās saknes 6—8 cm dziļumā. Tas sekmēs papildus sakņu rašanos. Pēc iestādīšanas dēstam apkārt izveidojiet bedrīti un aplejiet, dodot 1/3 — 1/2 spaiņa ūdens katram dēstam. Augsni mulčējiet. Ja rudens sauss, pirms ziemas iestāšanās dēstus vēlreiz aplejiet. Lūk arī visi darbi līdz nākamajam pavasarim.