Pupiņas ir sena kultūra, taču mūsu dārzos šimbrīžam tā izplatīta diezgan maz. Dārzeņkopji nepietiekami novērtē šīs kultūras lieliskās īpašības. Pupiņas satur 4—6,5 procenti ogļhidrātu, 10—14 — sausnes un citas vērtīgas sastāvdaļas. Šī kultūra ir ļoti bagāta ar olbaltumu, tāpēc to pamatoti var saukt par “gaļu no dobes”. Pupiņu olbaltums pēc sava sastāva ir tuvs dzīvnieku izcelsmes olbaltumam un kvalitātes ziņā to pielīdzina diētiskajām olām. Pupiņas satur visas nepieciešamās aminoskābes, cilvēka organisms tās labi izmanto. Bez tam pupiņas ir arī ārstnieciskas, ietekmē cukura saturu asinīs, palīdz diabēta gadījumos. Pupiņu biezenis — diētisks ēdiens gastrīta slimniekiem, kā arī aizkuņģa dziedzera un aknu saslimšanas gadījumos. Tas ir ļoti barojošs dārzenis, bagāts ar fosfora, kalcija un dzelzs sāļiem, satur daudz vērtīgu vitamīnu.

Pupiņas izmanto uzturā vārītas, konservētas un saldētas. No labākajām pupiņām gatavo dažādas zupas, tās pievieno borščiem, vinegretam un citiem ēdieniem. Nenogatavojušās pākstis uzturam lieto cauru gadu, vasarā un rudenī — svaigā veidā, ziemā — konservētas.

Pupiņas aug visdažādākajās augsnēs, izņemot purvainās, taču vislabāk tās padodas mālsmilts vai vieglās smilšmāla augsnēs. Pacieš arī nelielu noēnojumu, labi aug augļu dārzā starp koku rindām. Pupiņas ir siltuma prasīgs augs, īpaši augšanas sākumā. Sēklas dīgst, kad augsne 8—10 cm dziļumā sasilusi līdz 10—12o. Dīgsti, kā arī pieauguši augi, ir jutīgi pret salnām. Pupiņām ir dziļa un labi attīstīta sakņu sistēma. Uz saknēm atrodas gumiņbaktērijas, kas saista gaisa slāpekli un bagātina ar to augsni.

Pēdējos gados izveidotas vairākas augstvērtīgas pupiņu šķirnes: Saksa, Zolotaja gora, Supovaja želtaja un citas, kam raksturīga ātraudzība — no dīgsta parādīšanās līdz tehniskajai gatavībai paiet tikai 45—55 dienas.

Mūsu republikas klimatiskajos apstākļos pupiņas sēj maija beigās un jūnija sākumā — tajā pašā laikā, kad sēj gurķus. Sēklas iestrādā 3—5 cm dziļi.

Augšanas laikā jāirdina rindstarpas, jāravē nezāles, ja augsne pārlieku sausa, pupiņas jālaista. Papildmēslošanai izmanto fosfora minerālmēslus (250 — 300 g uz 10 m2) un kālija (100—150 g uz 10 m2). Tas palielina ražu un olbaltumvielu saturu tajā.

Atkarībā no pākšu tehniskās gatavības pupiņas vāc vairākos termiņos — ik pēc 3—6 dienām. Pākstis jānovāc laikus, neļaujot tām pāraugt.