puķķopim…

Sāk stādīt tulpes, hiacintes un narcises. Augsni iepriekš pārrok, iestrādā trūdvielas, neitrālu, sausu kūdru, labi sadalījušos kūtsmēslus. Sīpolus izvieto rindās, atstatums starp kurām — 20 cm. Ja dēsta dobēs dekoratīviem nolūkiem, sīpolu izvietojums ir 15×15 cm. Var dēstīt arī grupās starp citiem augiem — akmensdārzos, zālienos, zem kokiem dienvidu pusē.

Dalot cerus, pavairo daudzgadīgos augus — astilbes, irisus, flokšus, hostu, rudbekijas, primulas u.c. Pēc iedēstīšanas un aplaistīšanas ieteicams augsni mulčēt.

Augsni ap klematiem irdina, iznīcina nezāles, sausā laikā laista, taču mēslojumu nedod. Pietiekami lielos krūmus izrok, dala un izstāda sagatavotās bedrēs. Augsni ap augiem apsmidzina ar kādu no fungicīdiem.

Mēneša beigās, kad salnas jau skārušas dālijas, stiebrus apgriež 4—5 cm augstumā, saknes izrok, nedaudz apžāvē un apmērcē māla putrā. Pēc apžāvēšanas saknes novieto glabāšanai.

Atkarībā no laika apstākļiem, sāk izrakt gladiolas un montbrēcijas, pie kam zemi no montbrēciju sīpoliem pirms novietošanas glabāšanā nenopurina un saknes neapgriež.

Agrs rudens — vislabākais laiks dekoratīvo koku un krūmu pārstādīšanai. Tos stāda iepriekš sagatavotās bedrēs, iespējami saglabājot zemi pie saknēm, bedres aizber ar irdenu, auglīgu zemi, kuru sablīvē, pēc tam aplej.

Līdz salnu laikam no balkoniem un dārziem pārnes istabās podu puķes. Lapas, stublājus un arī podus apmazgā ar nedaudz ziepainu ūdeni un novieto gaišā vietā — logu tuvumā vai uz palodzēm. Laistīšanu un mēslošanu pakāpeniski samazina, izņemot ziedošos augus. Istabas regulāri vēdina, nepieļaujot caurvēju, siltā laikā augus apsmidzina.

Istabas augus pārstādīt nav ieteicams, jo rudenī tie pakāpeniski pāriet miera stadijā.

Intensīvas augšanas periods ir ciklamenām. Tās tur uz palodzes pie paša loga un regulāri laista no paliktņa.

Kaktusi pakāpeniski pārstāj augt, tāpēc tos laista reti. Kamēr nav salnu, tos tur uz balkona kopā ar citiem sukulentiem. Vēsais rudens gaiss sekmē to labu pārziemošanu.

Jūtami samazina gipeastru (amariļļu) laistīšanu, tiem dzeltē un atmirst lapas. Tādus eksemplārus novieto vēsās un tumšās telpās.

dārzeņkopim…

Laikus jānovāc tomāti, ķirbji un citi sala neizturīgi dārzeņi. Turpina vākt kāpostus. Pirms burkāniem novāc galda bietes, jo viena trešdaļa galda biešu sakņu atrodas virs augsnes, tādēļ tās var bojāt salnas. Kaltē vai sāla pētersīļu un seleriju lapas izmantošanai ziemā. No labākajiem burkāniem atlasa sēkliniekus un novieto telpā, kur var nodrošināt 2—3oC temperatūru un 80—90 procentu gaisa relatīvā mitruma.

Pēc dārzeņu ražas novākšanas savāc visas augu atliekas un kompostē. Atbrīvoto augsni uzrok lāpstas dziļumā.

Tomātu neienākušos augļus jānovieto kastītēs vai grozos 2—3 kārtās. Tie jāatbrīvo no kātiņiem, citādi tie lēnāk ienākas un sliktāk glabājas. Novietojiet kastēs zaļos tomātus, katrā pievienojiet arī dažus ienākušos: tas pasteidzinās nogatavošanos.

Līdz 15. septembrim jāiestāda ķiploki, tad tie paspēs iesakņoties un labi pārziemos. Var stādīt arī sīpolus loku ieguvei nākamajā pavasarī. Pēc augsnes sasalšanas sīpoli piesedzami ar lapām. Lai dārzā agri pavasarī būtu svaigas pētersīļu un seleriju lapas, 2—3 saknes atstāj nenovāktas. Tuvojoties salam, tās apber ar 10—15 cm biezu augsnes kārtu un vēlāk apsedz ar lapām.

Plēves seguma siltumnīcās pēc gurķu un tomātu ražas novākšanas savāc visas augu atliekas un sadedzina. Noņem veco plēvi.

Dārzos, kuros ir lecektis, tās var izmantot ziedkāpostu steidzināšanai. Ziedkāpostus ar labi izveidotu lapu rozeti un aizmetušos galviņu (4 cm diametrā) izrok ar visu sakņu kamolu un lapām un pierok lecektī citu pie cita. Lecektīm pārliek dēļu vairogus. Tuvojoties vēsākam laikam, tās papildus nosedz ar salmu vai niedru segām. Siltās dienās lecektis vēdina. Ziedkāposti ienākas pēc diviem mēnešiem.

Pēdējais laiks novākt kartupeļus. Pirms novietošanas glabāšanā bumbuļi labi jāapžāvē. Lai kartupeļi ziemā labāk glabātos, apkaisiet tos ar ķiploka daiviņām. Var arī virs kartupeļiem novietot galda bietes: tas uzņems lieko mitrumu, un bumbuļi labāk glabāsies.

dārzkopim

Dārzos turpina novākt ābolus. Atbrīvojušos balstus aizvāc. Veco koku vainagos pēc ražas novākšanas izgrieziet zarus, kuri bija stipri aizēnoti: tos labāk var pamanīt rudenī nekā pavasarī. Jānoņem visas ķeramās jostas, un tās jāsadedzina. Augļus jāievāc sausā laikā. Galda augļus noņem tikai ar rokām, ļoti uzmanīgi, lai neiespaidītu un neieskrambātu. Ja strādā pavirši un reizē ar augli nolauž augļzaru, tiek iznīcināta daļa nākamā gada ražas. Tūlītējai pārstrādei domātos augļus var arī no koka nopurināt un tad savākt.

Mēneša sākumā beidz stādīt zemenes. Pārbaudiet augusta stādījumus: vai daži ceri neatrodas pārāk dziļi? Ja tā, atbrīvojiet tos no liekās zemes.

Avenēm izgriež līdz pašai zemei zarus, kuri šovasar deva ražu. Ieteicams tās apsmidzināt ar pelnu nostādinājumu (1 glāze pelnu uz spaini ūdens). Tas ļauj labāk pārkoksnēties auga galotnēm, pasargāt tās no apsalšanas. Jāņogu, ērkšķogu, aroniju krūmiem jāizgriež visi nokaltušie un aplauztie zari. Sabiezinātus krūmus izretina (liekos zarus izgriež).

Septembra sākums — vislabākais laiks balto un sarkano jāņogu, bet beigas — upeņu pavairošanai. Pašos veselīgākajos krūmos sagriež viengadīgos pieaugumus. No katra iegūst 2—3 spraudeņus 15—20 cm garumā. Tos slīpi iestāda auglīgā augsnē, ievietojot zemē gandrīz visu spraudeni. Pēc iestādīšanas tos aplej, bet augsnes virskārtu mulčē. Ja laiks ir sauss, laistīšanu pēc 3—4 dienām atkārto.

IEVĒROJIET: sausā rudenī pēc lapu nobiršanas ieteicams dārzu pamatīgi aplaistīt: tas ceļ koku ziemcietību.