Jūnijā visa Latvija ir ziedu pārpilna, bet dārzā liela daļa no šā daudzkrāsainā skaistuma ir jāizravē. Jāirdina arī augsne, jāapkaro augu slimības un kaitēkļi. Grūti iznīcināt ir vārpatu un lauku mētru, kas ļoti novājina augsni. Nezāļu saknes jāsavāc un jāsadedzina rudenī un pavasarī, bet veģetācijas periodā virspusēji ar loka kaplīti 5—6 reizes jānosit zaļie asni, sakni nemaz nemeklējot. Asnus no jauna dzenot, sakne novājinās un nereti iznīkst. Ļoti bīstami ienaidnieki sakņu dārzam ir spradži — melnas vabolītes ar divām baltām svītrām uz muguras. Tie izgrauž tikko uzdīgušās redīsu, kāļu, rāceņu u. c. lapiņās caurumus, izēd serdi un dažu dienu laikā sējumi ir nopostīti.
Lai nebūtu jālieto ķimikālijas, spradžu iznīcināšanai var izgatavot karodziņus (apm. 20×20 cm), kurus apziež no abām pusēm ar lipekli, atstājot apakšējo malu (apm. 7 cm) tīru. Staigājot starp dobēm, velk karodziņu pāri dārzeņiem, aizskarot tos ar karodziņa tīro maliņu. Spradži, lecot no lapiņām, pielīp karodziņam. Lai pilnīgi atbrīvotos no šiem kaitēkļiem, agri no rīta, kamēr vēl dārzā ir rasa, caur sīku sietu apkaisa dārzeņu dobes ar krāsns pelniem, tabakas putekļiem vai dzēstiem kaļķiem. Tas jāatkārto vairākas dienas, kamēr visi spradži iznīcināti vai aizbaidīti no dārza.
KAD VĀKSIM ĀRSTNIECĪBAS AUGUS?
Sevišķas īpašības pēc seniem ticējumiem piemīt Jāņu naktī savāktajiem augiem. Šai naktī pītos vainadziņus — gan no trejdeviņām zālītēm, gan no treju kaimiņu robežām plūktām zālēm, rudzu vārpām, gan arī pītus no pusnaktī plūktām neaizmirstulītēm — varot lietot dažādiem zīlējumiem. Tikai, vainagus pinot, nevajagot izmantot diegu un sarunāties; arī piemērīt neesot brīv, jāliekot galvā, kāds iznācis.
Ja Jāņu naktī izredzētais nav nācis sapnī pēc vainadziņa, tad to var izmantot atkārtoti Ziemassvētku un Jaungada zīlējumos — saglabāsim vainadziņu! Vislielākās izredzes, ka sapnis piepildīsies, esot zīlētājām, kas dzimušas divas dienas pēc augoša mēness iestāšanās.
Bet, gluži nopietni runājot, visus ārstniecības augus Jāņu naktī nesavāksi, tāpēc plūksim zāļu tējas termiņos, kādi norādīti grāmatās par ārstniecības augiem, un darīsim to ilgstošas mēness redzamības intervālā, lai, kā tautas ticējumos teikts, tās nepūtu, nepelētu un pļavā atkal ātri ataugtu.