Grieķu riekstkoks ir valriekstu dzimtas augs, kas var sasniegt ļoti lielu — 300 līdz 500 (pat 2000) gadu vecumu. Koka augstums — līdz 35 m, stumbra diametrs — līdz 2 m. Jauniem augiem miza pelēka, gluda, veciem — saplaisājusi, tumša. Uz auga stumbra bieži novēro izaugumus; jo to ir vairāk, jo koksne vērtīgāka. Lapas pamīšus, līdz 30 cm garas, nepārplūksnotas, sastāv no 5—9 eliptiskām, iegareni olveidīgām, veselām daļām. Ziedi viendzimuma, zied pirms lapu plaukšanas aprīlī, maijā. Vīrišķie ziedi veido nokarenas spurdzes, bet sievišķie sakopoti pa 1—4 zaļo vasu augšdaļā. Auglis ir iegareni olveidīgs, sfērisks kaulenis, kura ekzokarps ir zaļš, gluds, gaļains, ar baltiem punktiņiem, endokarps ciets, pārkoksnējies, grubuļains, iekšpusē ar šķērssienām, tajā ir daivaina, rievaina sēkla, apklāta ar plēvainu apvalku.

Augļa sēklas satur apmēram 75% žūstošas eļļas, 18—24% olbaltumvielu, ap 7% cukura, C, B grupas un E vitamīnus, karotīnu, fosforu, dzelzi, kobaltu. Negatavs augļapvalks — ekzokarps — satur līdz 3% askorbīnskābes, tādēļ no tā gatavo vitamīnu koncentrātu; vēl ir miecvielas, krāsvielas juglons, flavonoīdi u.c. Lapas satur flavonoīdus, miecvielas, juglonu, kuram ir izteiktas baktericīdas un fungicīdas īpašības. Tajās ir arī ēteriskā eļļa, C, B grupu vitamīni, inozīts, karotinoīdi.

Diētiskajā uzturā lieto svaigas un apceptas sēklas — pret aterosklerozi, aptaukošanos, tās ieteicamas veciem cilvēkiem. Eļļu un raušus izmanto halvas pagatavošanai.

Grieķu valrieksta dažādas daļas kopš senatnes lietotas arī medicīnā. Tagad tās izmanto homeopātijā un tautas medicīnā.

Jūnijā vāc lapas, kamēr tās vēl nav pilnīgi izaugušas, un negatavu augļu ekzokarpu.

Gatavo uzlējumus, novārījumus, esences. Novārījumiem ņem 1—2 tējkarotes lapu uz glāzi ūdens. Dzer pa 1/2 glāzei 3—4 reizes dienā vielmaiņas uzlabošanai, kā spēcinošu līdzekli novājēšanas, avitaminožu, hemorāģiskās diatēzes, galvas smadzeņu aterosklerozes, cukura diabēta gadījumos. Ārīgi lieto ādas slimību ārstēšanai (pinnes, furunkuloze, ekzēmas), brūču, ievainojumu apmazgāšanai, kompresēs, peldēs vai ziedes veidā. Novārījumus lieto arī skalojumiem mutes dobuma, deguna, smaganu, rīkles gala gļotādas iekaisumu gadījumā. Alžīrijā kopš senatnes ar grieķu valriekstu mizu un jaunajām vasām profilaktiski ieberzēja smaganas. Kosmētikā lieto augļa apvalkus jeb mizas matu sakņu stiprināšanai un krāsošanai, to ekstraktus pievieno iedeguma eļļām, jo tie cilvēka ādu krāso gaiši brūnu.

Auga lapām ir izteikta insektifūga aktivitāte.

Helēna RUBINE,
farmācijas zinātņu kandidāte