Granātaugs ir neliels, līdz 3 m augsts krūms vai koks, kuram ir daudz sakņu vasu, tāpēc savvaļā tas var izveidot augu grupas. Lapas ādainas, spīdīgas, lancetiskas, veselas. Ziedi lieli, balti, ugunssārti, raibi, pa vienam vai pušķos zaru augšgalā. Kultūrās ir izveidotas dekoratīvas augu formas ar kupliem ziediem. Savvaļas augiem augļi ir sīki, pasausi, var būt arī lieli, kultūraugu šķirnēm tie ir sarkani, brūngansārti vai violetsārti, dažāda lieluma, dažkārt pat pārsniedz 10 cm diametrā. Auglī ir 6—12 cirkņi, kuri atdalīti ar šķērssienām; katrā cirknī ir daudz sēklu ar sulīgu, ēdamu sēklapvalku. Augi zied visu vasaru, tāpēc augļi nogatavojas nevienlaicīgi, sākot ar septembri. Augi sāk ražot trešajā, ceturtajā gadā.

Granātaugs ļoti sen pazīstams arī kā ārstniecības augs — 5000 gadus pirms mūsu ēras to lietojuši senie babilonieši, Indijas sanskrita rakstos minēts, ka ar granātaugļu sulu ārstēta hemofilija, to izmantojuši arī senajā Ēģiptē, Grieķijā. Hipokrāts granātsulu ieteica pret kuņģa sāpēm, augļu mizu — pret dizentēriju. Arābu medicīnas grāmatās tā minēta kuņģa un zarnu slimību, galvassāpju gadījumā, bet auga miza lietota pret lenteņiem.

Pēdējo gadu pētījumi ir pierādījuši, ka granātaugļa sēklās ir estrons, kas pēc savas fizioloģiskās iedarbības un uzbūves ir identisks īstajiem dzimumhormoniem.

Medicīnā lieto granātauga stumbru un sakņu mizu, kā arī augļu apvalku. Miza satur alkaloīdus: 0,3—0,7 (augstākais — 1,6) % pelletierīnu, 20—28% miecvielu, sveķveida vielas. Sulā ir 8—19,7% cukura, 0,2—9% citronskābes un ābolskābes, nedaudz (5 mg%) askorbīnskābes. Savvaļas augļos ir augstāks skābes saturs nekā kultūraugļos, Krievijā tie tika izmantoti rūpnieciskai citronskābes iegūšanai. Augļapvalka mizā ir 10—32% miecvielu, sēklās apmēram 20% eļļas, gonadotropie hormoni un citas vielas.

Medicīnā mizas novārījumus vai tīrus alkaloīdus kopā ar caurejas līdzekļiem lieto pret lenteņu invāzijām, uz kurām mazefektīvi iedarbojas melno ozolpaparžu preparāti.

Tautas medicīnā augļu mizas novārījumu (1 tējkarote uz glāzi ūdens) lieto pret caureju enterīta, kolīta gadījumos. Gruzijā augļu sulu lieto skalojumiem, ja iekaisis mutes dobums vai rīkle. Ziedus izmanto pret caureju. Sulu lieto iekšķīgi saaukstēšanās, drudža gadījumā un pret caureju. Ārīgi ziedus un mizas pulveri lietoja brūču apkaisījumiem. Sēklas izmanto par auglības stimulētāju, tās ietilpst dažādos atjaunināšanās līdzekļos. Mizu vēl lieto skalojumos pret ādas un gļotādu iekaisumu. Pārtikā izmanto augļus, to sulu, ražo ekstraktus, sīrupus dažādu atsvaidzinošu, spēcinošu dzērienu pagatavošanai, kurus lieto arī drudža, saaukstēšanās, aknu, nieru, cukura, diabēta, infekciju slimību gadījumā. Granātsulu un tās koncentrātus, sīrupu un sēklas izmanto par garšvielu gaļas ēdienos un dažu tautu nacionālajos ēdienos. Auga lapas izmanto arī tējas lapu vietā.

Mājsaimniecībā un rūpniecībā granātauga mizu, augļus, ziedus lieto vilnas dziju krāsošanai dažādās krāsās. Mizu vēl izmanto ļoti dārgu ādu miecēšanai. Koksne derīga dažādu izstrādājumu, suvenīru ražošanai, jo tā ir ļoti blīva, smaga, labi apstrādājama, pulējama.

Helēna RUBINE,
farmācijas zinātņu kandidāte