SĒJOT VISLABĀKĀS SĒKLAS

Diena stiepjas garumā, tātad ir laiks ierīkot minidārziņu dzīvoklī. Tas nodrošinās jūsu ģimeni ar sulīgiem sīpollokiem, smaržīgiem seleriju un pētersīļu zaļumiem un pat ar kraukšķīgiem gurķīšiem. Pirmo ražu varēsiet ievākt jau 20—25 dienas pēc dārziņa ierīkošanas.

Tomēr, pirms sāksiet ziemas sēju, iepazīstieties ar noteikumiem, kādi obligāti jāievēro, sagatavojot sēklas materiālu veģetācijai (visu sacīto var attiecināt arī uz sēklām, kuras jūs sēsiet dobēs).

Vispirms par sīpoliem. Vispiemērotākie ziemas apstākļiem būs šalotes sīpoli. Tiem ir sulīgi loki ar maigu garšu, kuri lieliski der salātiem. Ja sēklu veikalā šalotes sīpolus neatradīsiet, pameklējiet tirgū. Tos ir grūti sajaukt ar citiem, jo tiem ir sīki, nepareizas formas sīpoliņi. Ja vēlāk iedēstīsiet tos dobē, no viena paša sīpoliņa izaugs 20—40 jaunu.

Pirms stādīšanas sīpoliņus uz 12—15 stundām iemērc siltā — apmēram 35 oC — kālija permanganāta šķīdumā. Pēc tam katram sīpoliņam nogriež galiņu vai vienkārši izdara krustenisku iegriezumu. Ja vēlaties, lai zaļie lociņi parādītos pēc iespējas drīzāk, tad novelciet sīpolam mizu, jo tā kavē sakņu veidošanos. Sīpoliņus stāda cieši citu pie cita, bet neiespaida tos zemē. Lokus vispirms nokniebj no ārmalas, lai gaisma piekļūtu arī vidū augošajiem. Labāk šķīt tos pēc iespējas biežāk, negaidot, kamēr tie nolieksies pie zemes. Loki augs vēl labāk.

Par sēklu kvalitāti liecina to dīgtspēja un dīgšanas spars. Lai to pārbaudītu, atlasiet desmit sēkliņas un ievietojiet tās stikla traukā uz samitrinātas dzēšlapas (neaizmirstiet, ka tā nedrīkst izkalst). Vislabākā temperatūra — 20—25 grādi. Vēlams, lai dīgtspēja pārsniegtu 50%. Ja tā ir zemāka, tad vajadzētu iegādāties citas, labākas sēklas.

Kā atlasīt lielākās sēklas, kuras dod augstāku ražu? Gurķu sēklas, piemēram, uz 3—5 minūtēm iegremdē istabas temperatūras ūdenī, tomātu sēklas savukārt — trīsprocentīgā vārāmās sāls šķīdumā (30 g uz vienu litru) un divreiz apmaisa. Vieglākās sēklas uzpeld virspusē, un tās vienkārši nolej. Nogrimušās sēklas būs tās īstās. Ja sēt vēl ir par agru, tad plānā kārtiņā izberiet tās uz papīra un nekavējoties apžāvējiet, citādi tās sāks dīgt.

Mēnesi pirms izsēšanas gurķu sēklas ieber marles maisiņā un novieto krāsns vai centrālapkures baterijas tuvumā. Daudzi dārzkopji rūda gurķu un tomātu sēklas, lai iegūtu agrāku ražu. Izsildītās un jau piebriedušās sēklas novieto (gurķu sēklas uz vienu diennakti, tomātu — uz trim diennaktīm) vēsā vietā (no nulles līdz mīnus trim grādiem).

GURĶIS PIE LOGA

Audzēšanai telpā vislabāk izmantot gurķu šķirnes ‘Zozuļa’, ‘Gribovas’ un ‘Rossijskije’. Tie ir ražīgi, labi aug uz “trepītēm”, par kurām stāstījām novembra publikācijā. Audzēšanai telpā gurķus sēj februāra nogalē, kad dienas ilgums jau ir gandrīz pietiekams, lai tie normāli attīstītos. Tomēr jūsu veiksme lielā mērā būs atkarīga no tā, cik plaši logi ir jūsu mājās. Vislabāk, ja tie ir lielām rūtīm, plati, atrodas dienvidpusē vai austrumpusē. Taču no sākuma arī istabā ar tādiem logiem nepieciešams papildu apgaismojums kaut vai pāris stundas dienā. Ja to grūti ierīkot, labāk sējiet kādas pāris nedēļas vēlāk, tik un tā iegūsiet agru ražu. Īpaši padodas ‘Zozuļa’, jo šai šķirnei nevajag nokniebt galotnītes, vispār tā ir mazprasīga. Sēklu veikalos šī šķirne parasti ir.

Sējiet lielā podā vai spainī, kurā iepriekš jānostiprina “trepītes”, pa kurām gurķu stādi varēs vīties augšup. Labi kopjot, no katra stāda var izaudzēt trīsdesmit līdz četrdesmit smaržīgus gurķīšus. Vislabāk ņemt pusi dārza zemes un otru pusi velēnzemes. Poda dibenā ieber nedaudz grants un pelnu riekšavu, tad labi mēslotu zemi. Virspusē atstājiet vietu, lai vēlāk atkal varētu uzbērt augsni. Laistīt vajadzētu nedaudz, bet katru dienu. Derēs nostādināts apmēram trīsdesmit grādus silts ūdens.

Kā apputeksnēt gurķu ziedus? No rīta, kad putekšņi ir vislipīgākie, nokniebiet tikko uzziedējušu vīrišķo (bez augļaizmetņa) ziedu un saudzīgi noraujiet ziedlapiņas. Tad divreiz aprakstiet loku, viegli pieskaroties sievišķā zieda putekšņlapām. Katru sievišķo ziedu apputeksnējiet ar diviem trim vīrišķajiem. Pēc apputeksnēšanas sievišķais zieds drīz vien novīst, un sāk attīstīties auglis. Apmēram pēc nedēļas svaigo gurķīti parasti jau var likt galdā. Jo biežāk gurķus noņem, jo vairāk augļaizmetņu veidojas.

Barojošo šķīdumu papildmēslošanai gatavo no kompleksā minerālmēslojuma. Litra burkā ieber apmēram pusotru gramu minerālmēslojuma un izšķīdina to nelielā daudzumā karsta ūdens, pēc tam burku pielej līdz augšai un uzsilda šķīdumu līdz +30 oC. Gurķīšu augšanas laikā minerālmēslojuma koncentrāciju palielina apmēram divas reizes. Ja veikalā tobrīd nav kompleksā mēslojuma, to var aizvietot šāds maisījums: 25 grami karbamīda, 60 g superfosfāta, 30 g kālija sāls. Mēslojuma deva — tāda pati, kā lietojot pilnmēslojumu.

Gurķu šķirnei ‘Zozuļa’ salīdzinājumā ar citām ir savas īpatnības. Vispirms uzzied tikai sievišķie ziedi, tāpēc pirmie augļaizmetņi jāizkniebj, līdz parādīsies vīrišķie ziedi.

Ziemas vidū pašu mājās izaudzētie gurķīši ne vien dara bagātāku ēdienkarti, bet arī ir ļoti dekoratīvi. Uz palodzes var audzēt daudz dažādu garšaugu un dārzeņu. Sīpollokus, pētersīļus un selerijas var audzēt katrā dzīvoklī. Neaizmirstiet tikai, ka gan tie, gan citi dārzeņi baidās no caurvēja, tādēļ tos nedrīkst turēt zem atvērta vēdlodziņa, it īpaši, ja ārā ir sals. Un nepārspīlējiet ar laistīšanu. Atcerieties: labāk, lai tiek nedaudz par maz ūdens nekā par daudz. Šos augus var audzēt komposta, kūdras un smilšu maisījumā. Lai naktīs dārzeņiem nodrošinātu zemāku temperatūru, nekā parasti ir dzīvoklī (ne augstāku par +16 oC), būtu vēlams logam piestiprināt polietilēna aizskaru, kas atdalītu palodzi no istabas.

Kā audzēt pētersīļus? Istabas apstākļos vislabāk noderēs šķirnes ‘Saharnaja’ un ‘Urožainaja’. Stāda pētersīļu sakneņus. Rūpīgi jāraugās, lai, lakstus griežot, nebūtu bojāta sakneņu augšdaļa, turpretī saknīšu galus, ja tie neietilpst kastītē, var nedaudz apgriezt.

Vai esat domājuši par pētersīļu audzēšanu no sēklām? Tas ir perspektīvs ceļš. Labāk sēt pavasarī. Tiesa gan, tādā gadījumā pētersīļu raža būs ilgi jāgaida. Toties četrus gadus pēc kārtas — gan ziemu, gan vasaru — pētersīļi jūs apgādās ar aromātiskām maigas garšas lapām. Ziemā, kad istabā ir pavēss un diena īsa, pētersīļus laista reti un paskopi, lai nenopūtu saknes.

Selerijas no saknēm audzē apmēram tāpat kā pētersīļus. Istabas apstākļos der šķirnes ‘Ābolu’, ‘Zeltloku’, ‘Baltloku’. Stādot jāraugās, lai neapbērtu ar zemi snaudošos pumpurus (tas attiecas arī uz pētersīļiem). Ja sāk dzeltēt lapas, selerijām jādod slāpekļa papildmēslojums (2,5 g uz litru ūdens). Selerijas un pētersīļus var dēstīt vienā kastītē — abu pietiks, lai galdā allaž būtu svaigi zaļumi.

Lai uz jūsu palodzes izveidotos “nepārtraukts zaļais konveijers”, sīpoli lokiem, pētersīļi un selerijas zaļumiem jāstāda vairākkārt ar divas nedēļas ilgu intervālu. Un vēl kāds padoms: neapgrieziet lakstus līdz pat saknei, atstājiet 1,5—2 cm garus kātiņus. Saglabāsies veģetatīvie pumpuri, un sakņaugs ražos daudz ilgāk.

Puķupodiem, kastītēm, vanniņām, kur jūs ierīkojat savu “istabas sakņu dārzu”, jābūt ērti uzliekamiem uz palodzes, ne mazāk kā 12 cm augstām sieniņām. Garumu izvēlieties paši, tomēr tā, lai dēsti būtu viegli pārnēsājami no vienas palodzes uz otru.

UN JA NU UZ BALKONA?

Marta pirmajās dienās daži dārzkopības entuziasti sāk diedzēt tomātu sēklas audzēšanai uz balkona vai lodžijas. Aprīļa nogalē vai maija sākumā augus pārstāda spainī (ar drenāžas caurumiņiem), kurš par trim ceturtdaļām piepildīts ar zemi. Zem spaiņa novieto paliktni. Labāk stādīt tikai vienu stādu. Kamēr tas labi neieaug, spaini nevajadzētu turēt saulē.

Ja uz palodzes tomātiem jau kļūst par šauru un sals izbeidzies, dēstus palaikam iznes uz balkona, bet pirms sala iestāšanās vai pirms salnām atkal ienes atpakaļ istabā. Tā pakāpeniski tomāti tiek pieradināti pie balkona. Tiem augot, spainī pamazām pieber zemi, imitējot aprušināšanu. Mēslojumā dod 5 gramus nitrofoskas un amonija fosfāta uz litru ūdens. Kad augi sasnieguši divus metrus lielu garumu, tiem nokniebj virsotnītes.

Tomāti apputeksnējas paši, tomēr, lai tiem palīdzētu, nekait tos reizēm papurināt. Nav vērts gaidīt, kamēr tomāti kļūs sarkani, labāk noņemt tos sārtus un ienest istabā, lai ātrāk nogatavojas. Augam tad vieglāk strauji briedināt pārējos tomātus. Dažs labs kaislīgs dārzkopis uz balkona izaudzē līdz 40 kilogramiem garšīgu tomātu.

Kādā augsnē labāk audzēt tomātus? Lieti der labi satrūdējis komposts vei mēslu trūds, šāds substrāts labi pievada gaisu augu saknēm. Ja komposts ir mālains, smags, tam jāpievieno kūdra. Nedrīkst pieļaut, lai augsne kļūtu pārlieku sausa, jo tad nobirs pumpuri.

Tomātu audzēšanai istabā vai uz balkona ieteicams izvēlēties šādas šķirnes: ‘Gruntovij gribovskij 1180’, ‘Peremoga 165’, ‘Maļutka 101’, ‘Moskvič’ un ‘Agrā mīlestība’ (kaut gan neērtības sagādā tas apstāklis, ka pēdējā no ieteiktajām šķirnēm veido ļoti lielu krūmu).

… Aiz loga — sals un puteņi. Tomēr dārzkopja darba sezona jau iesākusies. Pagaidām gan šie darbi neaizņem daudz laika. Labu veiksmi nākamajā sezonā, dārzkopji!