Virvju vīšanai ir nepieciešami speciāli rīki: pavedienu spole, pavedienu vārpsta, virvju vārpsta un “sunītis”.

Pavedienus sagriež ar spoli. Šim nolūkam spoles asi iesprauž stabā izurbtā caurumā. Spolei jāatrodas apmēram cilvēka galvas augstumā. Linu vai citas šķiedras sauju vijējs apsien ar auklu apkārt ķermenim. Tad izvelk nedaudz šķiedras. To pirkstos sagriež pavedienā un galu piestiprina pie spoles šķērskoka (A), tad pavedienu pavelk līdz spolei, kam ir krusteniski iezāģēta sprauga (B), un iesprauž tajā. Pēc tam ar labo roku spoli griež pa labi ap savu asi, lai sagatavotu īsu gabalu pavediena. Kad pavediens ir sagriezts, to saņem labajā rokā ar trim pirkstiem (īkšķi, pirmo un otro) un, metot riņķveidīgi, griež spoli ar pavediena palīdzību. Ar kreiso roku bez pārtraukuma velk šķiedru no kodaļas un to sagatavo pavedienam. Griežot spoli, pavediens pakāpeniski pagarinās, tāpēc vijējam pamazām jāatkāpjas no spoles.

Kad pavediena garums jau traucē darbu, to izvelk no spraugas un uztin spolei. Pēc tam pavedienu atkal iestiprina spraugā un turpina griešanu. Pavedienu resnums svārstās no 4 līdz 8 mm.

Kad šādā veidā uz spoles ir sagriezts pietiekoši garš pavediens, to izvelk no iespraustā cauruma. Tad ņem pavedienu vārpstu un to piestiprina vertikāli ar grieztavu uz augšu pie ragavu vai ratu priekšgala (uz laukiem) vai pie speciāli pagatavotām slēpēm ar svaru. Virvju vārpsta jāiestiprina horizontāli šķūņa vai mājas durvīs, pie žoga vai stabiem. Tad aprēķina vajadzīgo virves garumu un vārpstas nostāda mazliet lielākā atstatumā. No spoles ņem pavedienu un to piestiprina vienā no vārpstu āķiem — tapiņām; pavedienu šķetina no spoles un savieno ar otru vārpstu. Tā uz katras tapiņas uzmet trīs pavedienus, t.i., uz trim tapām — deviņus. Pavedienu skaits ir atkarīgs no virves resnuma. Tad pavedienu nogriež un spoli atvieno. Pēc tam abas vārpstas griež pa labi. Tā trīs pavedieni tiek sagriezti vienā — resnākā. Vērojot darbu no sāniem, šķiet, ka viena vārpsta griežas uz vienu, otra — uz pretējo pusi. Patiesībā pavedieni tiek griezti vienā virzienā. Pēc pavedienu sagriešanas ir iegūti trīs pastiprināti pavedieni — vienkārtņi. Ja kāds no pavedieniem būtu vājāk sagriezts, to ar vārpstas apvienotāju piegriež atsevišķi.

Virves grodums ir atkarīgs no pavedienu un vīšanas groduma. Kad pavedieni ir sagriezti, ņem “sunīti” (pavedienu dalītāju), to ieliek iespējami tuvāk pie vārpsta gala starp pavedieniem tā, lai katrs no tiem turētos šim nolūkam paredzētajā ligzdā. Tad griež pavedienu vārpstu pretējā virzienā — pa kreisi. Arī otra virvju vārpsta griežas pa kreisi, lai pavedieni neatšķetinātos.
Vārpstu griešanās laikā “sunītis” lēnām jāvelk starp pavedieniem un jāraugās, lai tie nesamestos. Ja “sunīti” velk strauji, virve būs mazāk groda, un otrādi. Kad, tā vijot, ir nonākts līdz otrajai vārpstai, pavedienu galus nogriež pie abām vārpstām un virves galus iepin vai nosien. Šādi pagatavotas virves ir derīgas groziem, veļas žāvēšanai, vezuma siešanai u. c.

J. Guļāns