Kas notiek septembrī

Atkal viena vasara atvadās no mums. Debesis arvien biežāk klāj mākoņi, līst, nodun pēdējie pērkona negaisi. Dienas garums strauji samazinās, līdz ar to saules radiācijas pieplūdums zemei ir jau pieticīgāks, saule zemei dod divas reizes mazāk siltuma nekā vasaras dienā. Rudens robežai pārvietojoties no Krievijas ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, tā pāriet arī mūsu republiku, un, sākot ar 20. septembri, vidējā diennakts temperatūra pazeminās zem 10^o. Sākas rudens salnu laiks. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir par 3—5^o zemāka nekā augustā. Ieplūstot aukstām gaisa masām, dažas naktis var būt ļoti aukstas: līdz —2^o, —3^o, augstieņu rajonos pat līdz —8^o, kā 1977. gadā. Toties septembra sākumā bieži vēl valda vasaras tveice, temperatūra var pacelties pat līdz +32^o. Šāds laiks pēdējo reizi bijis 1968. gadā. Arī septembra vidū, otrajā pusē, kad salnas jau iedegušas sārtus kļavlapu ugunskurus, iespējama saulainu, sausu un siltu dienu atgriešanās, ko dēvē par atvasaru. Tomēr septembrī pakāpeniski mainās atmosfēras cirkulācija, vasaras procesus nomaina ziemas procesi. 23. septembrī, saulei šķērsojot debess ekvatoru rudens punktā, diena un nakts ir vienādā garumā, mūsu planētas dienvidu puslodē sākas pavasaris, bet pie mums savas tiesības piesaka rudens. Visā Eiropas teritorijā un sevišķi Baltijas republikās, kur jūtama gan Atlantijas, gan arī Baltijas jūras ietekme, rudens ir siltāks nekā kontinenta iekšienē, tas ir pats garākais gadalaiks. Rudenī un pavasarī saules radiācijas pieplūdums zemei ir vienāds, tomēr septembrī, kad zeme un ūdens baseini vēl glabā vasaras siltumu, ir par 10—11^o siltāks laiks nekā martā.
Rudeņos aktivizējas ciklonu darbība, tādēļ jau septembrī salīdzinājumā ar vasaras mēnešiem palielinās lietaino dienu skaits, kaut gan nokrišņu daudzums samazinās, jo nav vairs spēcīgu lietusgāžu, kas raksturīgas jūlijam un augustam. Parasti kopējā nokrišņu summa ir 50—90 mm. Vairāk līst Vidzemes centrālās augstienes rajonā, mazāk Zemgales līdzenumā. Tomēr dažos gados, kā, piemēram, 1985. gadā, tieši Dobeles un Bauskas rajoni izcēlās ar slapju rudeni.

Rudens ir gadalaiks ar krasi mainīgiem laika apstākļiem. Ziemeļu vēji reizēm no Arktikas atnes ne tikai aukstu gaisu, bet arī pirmo sniegu. Tā 1978. gada septembra pēdējās dienās Latvijas austrumu rajonos izveidojās 5—10 cm, bet Alūksnes un Rēzeknes apkārtnē — pat 21 cm bieza sniega sega, kas saglabājās vairākas dienas. No sniega smaguma lūza koku zari, tika sarauti elektropārvades un sakaru līniju vadi. Arī 1984. gada septembra cikloni zemei deva 2—3 reizes vairāk nokrišņu nekā parasti.

Rudens ir arī stipru vēju, vētru laiks. Virs okeāniem veidojas tropiskie cikloni, kas izraisa viesuļvētras, un no tiem maz atpaliek arī mēreno platumu zema spiediena atmosfēras virpuļi. Un, kaut arī īstais vētru laiks ir oktobrī un novembrī, reizēm jau rudens sākumā, kā, piemēram, 1978. un 1979. gadā, vēja stiprums Baltijas jūrā sasniedza 25—27 m/sek (10 balles).

R. Kleinberga