Pagraba iekārta sastāv no statņiem, plauktiem un apcirkņiem. Vajadzīgi arī konteineri, atvilktnes un dažāda lieluma kastes. Pagraba iekārtai jābūt tā konstruētai, lai pavasaros to varētu demontēt, iznest ārā notīrīt un izsauļot.

Statņus izgatavo no ēvelētiem, sausiem, antiseptizētiem 5×5 — 6×6 cm, šķēršus — no 4×6 cm šķērsgriezuma zāģmateriāliem, plauktus — no 15—20 mm bieziem, 10—25 cm platiem dēļiem. Visiem materiāliem jābūt no priežkoka un jāatbilst II vai III šķirai. Statņus liek divās rindās: vienu — pie pagraba sienas, otru — telpas virzienā. Attālums starp rindām var būt 1,0—1,2 m, bet attālums starp statņiem rindās — 1,5—2 m. Statņu un šķēršu mezglu savienojumus (parastā naglojuma vietā) ieteicams sastiprināt ar tievām (5—8 mm diametra) bultskrūvēm.

Plaukta platums (dziļums) un to savstarpējais atstatums pa vertikāli ir atkarīgs no uzglabājamās produkcijas sortimenta un daudzuma. Pirmo plauktu ieteicams montēt 70—75 cm augstumā no klona, jo tad zem plaukta var ierīkot atvāžamas un ērti lietojamas dažādu sakņaugu (kāju, galda biešu, burkānu) tvertnes.

Plauktu ābolu uzglabāšanai gatavo ne platāku kā 1—1,1 m. Plaukta priekšpusei jābūt norobežotai ar 12—15 cm augstu apmales dēli. Plauktu savstarpējais atstatums (no grīdiņas līdz grīdiņai) var būt ne mazāks par 30—40 cm.

Ābolu un bumbieru uzglabāšanai ir ieteicamas īpašas 70—100 cm platas un 12—15 cm augstas atvilktnes starp statņiem vairākās vertikālās un horizontālās rindās. Katru atvilktni balsta zem tās sānmalām uz maza šķērsgriezuma latiņām, kas pieskrūvētas statņiem.

Ja sulas un sīrupu uzglabā pudelēs, tad plauktu savstarpējais augstums var būt 31—35 cm, konservēto gurķu, tomātu, ābolu, plūmju, ķiršu, bumbieru, kā arī augļu un ogu kompota uzglabāšanai 3 litru burkās — 28—30 cm, bet šo pašu produktu uzglabāšanai litra burkās — 18—20 cm.

Ja pagraba sienas veido tērauda kesons, tad īpašas statņu skeleta konstrukcijas plauktu balstīšanai nevajag. Šim nolūkam pie tērauda kesona sienas ar autogēnu piemetina tērauda konsoles. Konsoļu savstarpējais atstatums pa vertikāli atkarībā no uzglabājamās produkcijas augstuma ir 20—50 cm, bet konsoļu savstarpējais atstatums pa horizontāli — 1,2—1,6 m. Šis attālums ir atkarīgs no dēļu plauktu biezuma un uzglabājamo produktu masas. Dēļu platums un to skaits vienā plauktā ir jāsaskaņo ar konsoles garumu.

Augļus ieteicams uzglabāt nelielās kastītēs, kuras var balstīt citu uz citas (to “kājiņas” ir 3—5 cm augstas). Lai dārzeņiem un augļiem kastēs piekļūtu gaiss, starp to grēdām jāatstāj 10—20 cm platas atstarpes, bet starp klonu un kastēm — 25—30 cm. Kastes citu uz citas nekrauj līdz griestiem, bet līdz tiem atstāj 40—50 cm platu atstarpi. Lai varētu ērti piekļūt pie kastēm, starp to grēdām izveido vismaz 50 cm platas ejas. Nav vēlams, ka uzglabājamā produkcija (konteineros, kastēs, atvilktnēs) aizņem vairāk par 75% no pagraba tilpuma.

Kartupeļus, lopbarības saknes un citus sakņaugus var uzglabāt konteineros, ko izgatavo no koka latiņām vai tērauda stieņiem kā montējamus un demontējamus paneļus. To stūrus savieno ar tērauda aizbīdņiem.

Pirms izaudzētās produkcijas ievietošanas glabātavā tā ir jādezinficē. Iekārtu un taru iznes no pagraba, notīra un, ja vajadzīgs, atjauno krāsojumu. Dezinficēšana jāveic katru gadu līdz dārzeņu uzglabāšanas sākumam — 1. septembrim. Pagraba dezinfekcijai var lietot sēru vai sāli. Neliela individuālā pagraba dezinfekcijai pietiek, ja uz 1 kg sāls uzlej tikpat daudz sērskābes, kas ķīmiskas reakcijas rezultātā glabātavā iznīcina kaitīgo sēnīšu perēkļus.

Dezinficēšanas laikā 24 stundas logiem un durvīm jābūt cieši aizvērtiem. Spraugām (ja tādas ir) starp logu un durvju aplodām jābūt rūpīgi aizdrīvētām un nosegtām ar apmalēm. Pēc 24 stundām atver logu un durvis, tādējādi radot caurvēju. Pēc tam griestus, sienas un grīdu rūpīgi noslauka, iztīra, bet griestus un sienas balsina.

H. Šterns