Lapu kāposti jeb dekoratīvie Ķīnas kāposti (Brassica oleracea var. sabellica) ir kāpostu dzimtas maz pazīstami dārzeņi. Taču tie ir seni kultūraugi, kas izveidoti no savvaļā augošas formas. Lapu kāpostus uzturā izmanto 5.—7. īsto lapu fāzē, jo pēc tam tie strauji pāraug un zaudē savu patīkamo garšu. No lapu kāpostu svaigajām lapām gatavo zupas, salātus, bet ar pāraugušajām lapām vasarā, rudenī un ziemā rotā ēdienus.

Lapu kāpostiem ir liela nozīme uzturā kā agrīniem dārzeņiem. Tos var sākt ēst maija beigās vai jūnija sākumā. Šiem kāpostiem ir patīkama, īpatnēja garša, ko dod sinepju eļļa. Lapu kāpostiem ir augsta uzturvērtība: tie satur 15—23% sausnas, 3,8—6% olbaltumvielu, 3—3,6% cukura, 1,5—1,9% minerālvielu. C vitamīns tajos svārstās no 65 līdz 120 mg%, bet atsevišķos gadījumos ir pat 160 mg%. Lapu kāpostos ir 5—6 mg% karotīna, 5 mg% B1, 0,1—0,6 mg% B2, 0,3—0,35 mg% B3, 12 mg% P, 0,8—1,0 mg% PP un 2,5—3 mg% K vitamīna.

Lapu kāposti ir divgadīgi svešapputes dārzeņi. Pirmajā gadā izveidojas 60—120 cm augsts stublājs, otrajā gadā izaug līdz 150 cm gari ziedneši. Lapu kāposti ir izturīgi pret zemu temperatūru, tos var stādīt agri pavasarī un vēlu rudenī novākt, tie iztur —7o līdz —8 oC temperatūru. Lapu kāpostiem augšanas laikā vajag daudz barību vielu, jo tiem visu veģetācijas periodu veidojas jaunās lapas un pagarinās stublājs. Sagatavojot augsni, jāiestrādā 15—20 kg/m2 kūtsmēsli un 40—70 g/m2 kompleksais pilnmēslojums. Ļoti labi lapu kāposti aug, ja tieši stādīšanas bedrītē iepilda sadalījušos kūtsmēslus.

Agras ražas iegūšanai dēstus sāk audzēt marta beigās vai aprīļa sākumā, lai maija sākumā tos varētu izstādīt dārzā. Sēklas izsēj sējumu kastītē. Kad tās sadīgst, dēstus pārpiķē. Dēstus audzē 7 cm diametra kūdras celulozes vai plastmasas plēves podiņos, pildītos ar kūdru. Kā substrātu izmanto neitralizētu un bagātinātu pakaišu kūdru. Kūdras vietā var izmantot arī velēnu trūdzemes vai mēslu un trūdzemes maisījumu (1:1). Vēlīnai ražai dēstus audzē laukā dobēs. Sēklas izsēj 7 cm attālās rindiņās aprīļa vidū vai beigās. Ja dēsti aug dobēs, tos nepārpiķē. Pēc 35—40 dienām dēstus var izstādīt. Lapu kāpostus var stādīt gar dzīvžogu, uz komposta kaudzes vai apkārt tai nosegšanai kā dekoratīvus augus.

Lapu kāpostiem veido 50—60 cm attālas rindas, bet augu no auga stāda 35—40 cm attālumā. Lai atbaidītu kāpostu kaitēkļus, starp dēstiem var iestādīt samtenes vai koriandru. Kāpostu balteņiem nepatīk kaņepes. Tās iesēj ik pēc 5—7 kāpostu dēstiem. Tā kā lapu kāposti satur daudz sinepju eļļas, tos bojā mazāk nekā baltos galviņkāpostus. Ja lapu kāpostus audzē kā dekoratīvos augus, tad pie stublāja vairākkārt jāpierauš augsne, lai augam būtu lielāka noturība. Var tos arī piesiet pie mietiņa.

Lai iegūtu labu ražu, desmitajā dienā pēc iestādīšanas augus papildmēslo — katram augam dod 1—2 litrus atšķaidītas vircas vai govju mēslu (1 l vircas uz 6 litriem ūdens, govju mēslus atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:8). Mēslošanu atkārto ik pēc 4—5 dienām līdz augustam. Jāizvairās no amonija nitrāta mēlojuma, jo tas uzkrājas auga lapās nitrītu veidā, kas ir kaitīgi cilvēka organismam.

Ražu var sākt ievākt, kad augiem ir izveidojušās 5—7 lapas, t.i., jūnijā. Augam nolauž 2—3 lapas vai arī novāc visu augu. Ja nolauž dažas lapas, augs turpina augt visu vasaru un uzturam var izmantot galotnes svaigās lapas.

Lapu kāpostus novāc oktobra beigās. Augus izrok ar sakni un pārvieto pagrabā, nolauž vecās lapas, bet sakni ierok smiltīs. Lapu kāposti uzglabājas labi, ja pagrabā ir 0—1oC temperatūra. Ja ir siltāks, augiem veidojas jaunas lapas. Tās ziemā var izmantot uzturā. Pārziemojušos augus aprīļa beigās izstāda dārzā, no tiem var iegūt sēklas.

Audzēšanai ir piemēroti vairāku šķirņu lapu kāposti. Zems stublājs, gaiši salātzaļas, stipri krokainas lapas ir šķirnei ‘Mosbahskaja’. Lapas zaļas, stipri krokainas, lielas ir šķirnei ‘Jazik žavoronka’. Šiem kāpostiem izaug 70—80 cm garš stublājs. Tumši violetas, stipri krokainas lapas ir šķirnei ‘Visokaja krasnaja kurčavaja’. Ja šķirni ‘Jazik žavoronka’ audzē agras ražas ieguvei, 5.—7. lapu fāzē var iegūt 3,5—4 kg no 1 m2. Ja visu veģetācijas periodu no auga novāc pa 2—3 lapām, līdz augustam var ievākt 3—3,5 kg/m2.

E. Indriksons