Kājas jākopj jebkurā gadalaikā. Sāpes rada gan varžacis, gan kāju svīšana, izsutumi un ieauguši nagi. Vispirms jāraugās, lai būtu ērti apavi. Pārāk lieli, kā arī mazi apavi rada varžacis. Stingros apavos ziemā kājas salst, bet vasarā svīst. Ziemā ieteicams nēsāt apavus ar vilnas, voiloka vai kažokādas oderi, bet vasarai jāiegādājas viegli apavi. Mājās jāvalkā čības.

Ādu labi attīra silta ūdens vannas ar dzeramo sodu vai sāli. Nogurums kājām zūd, ja lieto šīs pašas vannas, tikai ūdenim jābūt vēsam. Ja kājas svīst, jālieto vēsa ūdens vannas, kurām pievienots skuju, kumelīšu vai nātru uzlējums (1 ēdamkarote uz 2 l ūdens).

Ja starp pirkstiem lobās āda, tā 1—2 reizes dienā jāieziež ar kliņģerīšu novārījumu vai kājas jātur vēsā, sārtā kālija permanganāta šķīdumā. Rītos kājas jāiepūderē ar talku vai pūderi. Ēdamkarotei talka vai pūdera ieteicams pievienot trešdaļu vai puskaroti borskābes. Bieži jāmaina zeķes, nav vēlamas zeķes no sintētiska materiāla. Ieteicams daudz staigāt basām kājām, jo sevišķi vasarā pa siltām smiltīm.

Ja kājām āda ir ļoti sausa, uz nakti tā jāieziež ar barojošu krēmu vai borvazelīnu.