Dārzkopības darbu veikšanai var izmantot daudzus darbarīkus. Viens no tiem ir stādāmais kociņš, agrāk saukts par Butlara stādāmo kociņu. Ar to veido vertikālas bedrītes, ja stādus stāda dobēs vai uz līdzenas augsnes (vēlīnos kāpostus, tomātus u.c.).

Agrāk šo kociņu visbiežāk izmantoja kokskolās koku stādu stādīšanai. Ir zināms, ka senatnē stādāmais kociņš tika gatavots no dzelzs, tam bijis smags, resns, pakāpeniski nosmailināts gals. Otrs gals bijis apaļš, ar 120o leņķī saliektu rokturi. Kociņu gatavojuši no oša vai ozola koka.

Stādot ar kociņu, augsnē vertikāli izveido caurumiņu, pēc tam ar kreiso roku tajā ieliek stāda sakni un izdara otru, slīpu blakus dūrienu — tā piespiež augsni auga saknei. Tātad auga sakne augsnē tiek ielikta taisni, lai augs varētu veidot pareizu sakņu sistēmu. Aprakstītais darbarīks jo labi noder, ja dēstus stāda slikti sastrādātā un smagā māla augsnē.

Dārzeņkopībā visi darbi vēl nav mehanizēti, ar rokām stādām vidēji vēlīnos un vēlīnos kāpostus, arī tomātus. Sevišķi šāds kociņš vajadzīgs, ja stāda jaunus kāpostu dēstus pēc mehanizētās stādīšanas vietās, kur tie iznīkuši.

Republikā katru gadu ar vēlīnajiem kāpostiem apstāda 4500—5000 ha. Bieži vien strādniecēm smagajās māla augsnēs bedrītes jāveido ar rokām, tas ir ļoti grūti, tāpēc šo darbu izdara pavirši: kāpostu dēstus iespiež augsnē un pat aizlauž sakņu kakliņu. Šādi dēsti nīkuļo vai aiziet bojā. Izmēģinājumos ir pierādīts, ka no augiem, kas iestādīti nepareizi (ar saliektu sakņu sistēmu), iegūst par 15% zemāku ražu. Tāpēc kāpostu stādīšanai noteikti vajadzētu izmantot stādāmo kociņu. Darbs tiktu veikts kvalitatīvāk, stādītajām nesāpētu pirkstu gali. Un tas nemaz nav tik nesvarīgi! Tāpēc iestādēm un organizācijām, kas plāno dārzkopības inventāra gatavošanu, vajadzētu ieteikt ražot stādāmo kociņu.

E. Indriksons