Šis augs ir pazīstams ar vairākiem nosaukumiem, piemēram, balzampīpene, zalpīte, romiešu mētra, romiešu salvija, sievu zāle un balzamzāle. To sistemātiķi ir pieskaitījuši dažādām ģintīm un sugām, tāpēc šis augs literatūrā pazīstam ar dažādiem nosaukumiem: Pyrethrum majus, P. tanacetum D. C., Balsamica vulgaris, Chrysanthemum balsamica, Ch. majus, Tanacetum balsamica L. u.c.

Balzama biškrēsliņš ir daudzgadīgs asteru dzimtas lakstaugs ar stāvu stumbru, kurš augšdaļā zarojas un var sasniegt 60—120 cm augstumu. Lapas tam ir iegareni olveidīgas, ovālas, veselas, ar matiņiem, bāli zaļas, dažreiz gandrīz kailas, ar daudziem punktveidīgiem dziedzerīšiem. Lapu mala ir zobaina. Apakšējās lapas ir ar gariem kātiem, augšējās — sēdošas, un šo lapu plātne pie pamatnes var būt šķelta. Ziedi ir sīki, stobrveidīgi, dzelteni, reti var būt arī mazi balti mēļziedi, kas sakopoti kurvīšos, kuri savukārt veido ķekarus vai skaras. Augi zied augustā un septembrī.

Savvaļā balzama biškrēsliņi aug Dienvideiropā, Armēnijā, Kaukāzā, Mazāzijā. Tos kultivē Rietumeiropā, nedaudz arī Krievijas dienviddaļā. Mūsu republikā tos pa retam audzē dārzos kā ārstniecības augus un garšaugus. Augu var kultivēt dažādās augsnēs, tomēr labāk tas aug un ir aromātiskāks trūdvielām bagātākās, sausākās, saulainās vietās. Augus pavairo, dalot sakneņus, kurus var stādīt pavasarī un rudenī.

Ārstniecības vajadzībām ievāc līdz 30 cm garas ziedošu augu lakstu galotnītes pilnzieda fāzē. Kā garšaugu ievāc līdz 40 cm garas lakstu galotnītes ar jaunām lapām, ziedu kurvīšiem pirms auga ziedēšanas. Žāvē parastos apstākļos vai kaltēs 30—35 oC temperatūrā, uzglabā labi noslēgtos stikla traukos tumšā vietā.

Balzama biškrēsliņa laksti satur 0,27—0,4% ēteriskās eļļas, kuras galvenās sastāvvielas ir dažādi ketoni un parafīni. Bez tam lakstos ir miecvielas flavonoīdi, sveķveida vielas, minerālvielas u.c.

Agrāk šo augu plaši lietoja ārstniecībā, tagad to lieto tikai tautas medicīnā iekšķīgi pret epilepsiju, sāpēm un spazmām, menstruāciju veicināšanai, kuņģa un zarnu trakta, aknu un nieru slimību gadījumos un pret cērmēm. Linnejs šo augu uzskatīja par opija pretindi. Krievijā tas lietots arī kā caurejas līdzeklis. Ārīgi auga aktīvajām vielām ir antiseptiska iedarbība un to lieto mutes dobuma, rīkles gala gļotādu iekaisuma, angīnas un aizsmakuma ārstēšanai. Gatavo kompreses un apliekamos, ja ir brūces un galvas sāpes. Tautā šo augu un no tā pagatavotu pulveri lieto arī pret kodēm, blusām un citiem insektiem.

Tējas vai uzlējuma gatavošanai uz tasi verdoša ūdens ņem 1 tējkaroti sasmalcinātas drogas, ko uzvāra, 15 min ļauj ievilkties un dzer pa 1/2—1 tasei 2—3 reizes dienā; tādu uzlējumu var izmantot arī skalošanai.

No 16. gs. līdz pat 19. gs. vidum šo augu plaši izmantoja kā garšvielu dažādos olu un plūmju sacepumos. Gatavoja eļļas izvilkumu, kuru sauca par balzameļļu.
Balzama biškrēsliņu izmanto dažādu dzērienu aromatizēšanai, jo augam piemīt patīkama balzamiska smarža un rūgti vircota garša. To izmanto arī kā dekoratīvu augu un lieto vainagu pīšanai.

H. Rubine,
farmācijas zinātņu kandidāte