Zinātniski un praktiski ir pierādīts — ja vienu un to pašu dārzeni vairākus gadus audzē vienā vietā, raža samazinās un augi vairāk slimo. Augsnē uzkrājas toksiskas vielas, līdz ar to iestājas “augsnes nogurums”. Augi, ar saknēm uzņemdami barības vielas, atdala vielmaiņas produktus vājas skābes veidā, kas uzkrājas augsnē un šo vielu izdalītājiem augiem nepatīk. Tāpēc nepieciešama augu maiņa, lai ikviens dārzenis atgrieztos iepriekšējā vietā tikai pēc 4—5 gadu starplaika.

Dārzeņu ražas kāpināšanā liela nozīme ir pareizi izvēlētam priekšaugam. Agrīnajiem kāpostiem un ziedkāpostiem labi priekšaugi ir gurķi, kas mēsloti ar kūtsmēsliem. Agru un labu kāpostu un ziedkāpostu ražu var iegūt pēc kartupeļiem vai sīpoliem, toties agrīno kāpostu raža stipri samazinās, ja tos stāda pēc vēlu novāktiem sakņaugiem. Vidēji vēlīnajiem un vēlīnajiem kāpostiem labi priekšaugi ir gurķi, sīpoli un agrīnie kartupeļi. Gurķi labi aug pēc vēlīnajiem kāpostiem. Ja gurķus mēslo ar palielinātu kūtsmēslu vai komposta devu, tos var audzēt arī pēc sakņaugiem, sīpoliem vai agrīnajiem kartupeļiem. Tomāti labu ražu dod, ja tos stāda pēc agrīnajiem kāpostiem vai gurķiem. Tomāti un kartupeļi slimo ar vienādām slimībām, tāpēc vietā, kur auguši kartupeļi, tomātus var stādīt tikai pēc 4 gadiem. Burkāniem, galda bietēm un pētersīļiem labākais priekšaugs ir agrīnie kartupeļi, agrīnie kāposti vai gurķi. Sevišķi labi tie aug, ja priekšaugam ir dots daudz kūtsmēslu vai trūdvielām bagātīgs komposts. Burkāni un galda bietes parasti dod mazu ražu, ja to priekšaugi ir bijuši vēlīnie kāposti. Zirņus un pupiņas var sēt pēc sakņu dārzeņiem — burkāniem vai galda bietēm.

Mazdārziņa nelielās platības un audzējamo augu dažādības dēļ augu maiņai ir sevišķi liela nozīme, taču augu ideālu iekārtojumu ir grūti izveidot. Tāpēc jāapmierinās ar vienkāršotu un praksē vieglāk veicamu augu maiņu. Parasti visus dārzeņus, ievērojot to prasības pēc kūtsmēsliem un komposta, sadala 3 grupās. Pie pirmās grupas pieder dārzeņi, kas labi izmanto kūtsmēslus: agrīnie, vidēji vēlīnie, vēlīnie kāposti, Briseles kāposti, Savojas kāposti, ziedkāposti, sarkanie kāposti, ķirbji, sakņu un kātu selerijas, puravi un gurķi. Pie šīs grupas varam pieskaitīt arī daudzgadīgos dārzeņus: rabarberus, sparģeļus, mārrutkus un daudzgadīgos Batuma sīpolus. Otrā mazprasīgo augu grupā ietilpst dārzeņi, kas aug otrā gadā pēc svaiga kūtsmēslojuma iestrādes. Pavasarī pirms šo augu sējas vai stādīšanas augsnē vajag iestrādāt kompostu. Šajā grupā ietilpst visi sakņaugi: burkāni, pētersīļi, pastinaki, rutki, redīsi, galda bietes, cigoriņi, kāļi, rāceņi, sīpoli, salāti, tomāti, lapu bietes (mangolds) un dilles. Trešās grupas augi labi ražo arī tad, ja augsnē ir nedaudz trūdu. Pie šīs grupas pieder zirņi, dārza pupas un pīpiņas. Uz šo augu saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kas saista gaisa slāpekli, tādējādi tiek nodrošināta augu vajadzība pēc slāpekļa.

Šo triju dārzeņu grupu īpatnības tad arī nosaka dārzeņu maiņas kārtību. Dārzeņu audzēšanai mazdārziņā, atkarībā no ģimenes interesēm, iedala 100—200 m2 lielu platību. Pie šīs platības var pieskaitīt 30—50 m2 zemenēm. Visu atvēlēto platību dārzeņu un zemeņu audzēšanai sadala 4 vienādās daļās. Pirmajā mikrolauciņā augsni uzrok rudenī un iestrādā 10—12 kg/m2 kūtsmēslu. Pavasarī iestrādā 50—70 g/m2 kompleksā minerālmēslojuma un stāda pirmās grupas dārzeņus. Otrajā mikrolauciņā iestrādā 15—20 kg/m2 komposta un 70—90 g/m2 kompleksā minerālmēslojuma un sēj otrās grupas dārzeņus. Trešajā mikrolauciņā iestrādā tikai 30—40 g/m2 superfosfāta un 40—50 g/m2 kālija hlorīda un sēj trešās grupas dārzeņus. Ceturtajā mikrolauciņā augsni sagatavo zemeņu audzēšanai un stāda zemenes. Lietderīgi atcerēties, ka katrā grupā tiek audzētas dažādas dārzeņu sugas, līdz ar to šo augu ietvaros nepieciešams ievērot augu maiņu. Lai varētu tai izsekot, ik gadu jāuzzīmē un jāpieraksta kultūru secības plāns mikrolauciņā. Ja dārzeņu audzēšanai atvēlēta 150—200 m2 platība, tad atsevišķos dārzeņus var audzēt šādā daudzumā. (sk. zemāk)
Lai svaigi dārzeņi būtu ilgāku laiku un nerastos pārpalikumi, dārzeņus sēj un stāda atkārtoti. Piemēram, salātus, spinātus, redīsus, cukurzirņus un ziedkāpostus nesēj visā platībā uzreiz, bet nelielos laukumiņos ik pēc 10—12 dienām. Līdz ar to ražas novākšanas un izmantošanas laiks pagarinās.
Mazdārziņā dārzeņus var audzēt arī jauktajā sējumā un stādījumā. Izmantojot jaukto sējumu un stādījumu principu, paveras plašas iespējas, jo kombināciju varianti ir ļoti dažādi.

Arī pēc katra jauktā sējuma iekārtošanas ieteicams uzzīmēt kultūru izvietojuma shēmu un to saglabāt līdz nākošā gada pavasarim. Nākošajā gadā dārzeņu izvietojumu dobēs maina. Iekārtojot jauktos sējumus, rūpīgi jāveic kopšanas darbi: jāravē nezāles, augi papildus jāmēslo, jāirdina augsnes virskārta. Jo sevišķi svarīgi ir laikus ravēt nezāles, jo jauktajos sējumos augu biezība ir lielāka un gaismas mazāk.

agrie kartupeļi (novāc līdz 1. augustam)       25—50 m2,
vēlīnie kartupeļi                                                                  50 m2,
agrīnie kāposti (novāc līdz 1. augustam)          3—5 m2,
vēlīnie kāposti                                                               6—10 m2,
ziedkāposti, sarkanie kāposti                              3—10 m2,
Briseles, Savojas kāposti                                           2—5 m2,
kāļi, rutki, redīsi                                                              2—5 m2,
burkāni, pētersīļi, selerijas                                 10—25 m2,
galda bietes                                                                    6—15 m2,
sīpoli, ķiploki                                                               10—15 m2,
gurķi                                                                                 10—15 m2,
zirņi, pupas, pupiņas                                               10—15 m2,
tomāti                                                                             10—15 m2,
salāti, spināti, garšaugi                                               3—5 m2.

10m x 20m

1. gads — Kāposti, selerijas; Sakņu dārzeņi; Zirņi, pupiņas; Zemenes
2. gads — Sakņu dārzeņi; Zirņi, pupiņas; Kāposti, selerijas; Zemenes
3. gads — Zirņi, pupiņas; Kāposti, selerijas; Sakņu dārzeņi; Zemenes
4. gads — Zemenes; Sakņu dārzeņi, Zirņi, pupas, Kāposti, selerijas

E. Indriksons