Tā, protams, ir bumbiere, kurai ļoti daudz kopēja ar ābeli. Tomēr bumbiere ir kaprīzāka: tā nepacieš stipru salu (zem —33 oC), ir neizturīga pret kraupi, prasa labi mēslotu augsni un labi aug tikai saulainās vietās. Bumbieres sāk ražot piektajā līdz astotajā gadā un dod ražu katru gadu. Augļu garšas īpašības neparādās uzreiz, bet gan pamazām, bumbierei ieejot “spēka gados”. Šim augļukokam vispiemērotākās ir augstākas vietas.

Iecienīta ir mūsu vietējā šķirne ‘Talsu skaistule’. Tā ir izturīga pret kraupi. Sāk ražot septītajā vai astotajā gadā, bumbieri ir nelieli (apmēram 70 g smagi), nogatavojas augusta beigās. Pie agrīnajām šķirnēm pieder arī ‘Citronbumbiere’. Katrs augļukoks var dot līdz 180 kg lielu ražu, tomēr ne katru gadu. Viena no labākajām ir amerikāņu škirne ‘Klapa mīlule’. Tā iecienīta ārkārtīgi garšīgo augļu dēļ. Raža gan nav pārāk bagātīga, jo zari bieži izsalst. Salcietīgāka ir ‘Marianna’ nogatavojas oktobrī vai novembra sākumā. Septembrī ienākas ‘Labā Lavīze’. Šīs franču šķirnes augļus var saglabāt Jaungada galdam. Šiem bumbieriem ir ļoti laba garša, turklāt tie nevainojami uzglabājas. Pastāvējuši bumbieri kļūst sārti. Būtisks šīs šķirnes trūkums ir tas, ka tā nav salizturīga. No jaunajām bumbieru šķirnēm perspektīvas ir ‘Masļaņistaja ļetņaja’, ‘Kokinskaja’ (rudens šķirne), ‘Oseņņaja mečta’ (ļoti vēla).